Pasaule ir briesmās: speciālistu atklājums uz nākotni pārsteidz daudzus pat neticīgos šim

Monaša universitātes zinātnieki ir veikuši jaunu globālu pētījumu par PM2,5 masas koncentrāciju. Tas ir gaisa piesārņotājs, kas sastāv no sīkām cietām mikrodaļiņām un šķidruma pilieniem. Atklājumi pārsteidz pat vislielāko skeptiķi. 

PM2,5 tiek uzskatīts par galveno parametru, lai novērtētu gaisa kvalitāti un tā apdraudējumu cilvēku veselībai. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteikumiem PM2,5 vidējais gada līmenis nedrīkst pārsniegt 10 µg/kubikmetrā un vidējais dienas līmenis nedrīkst pārsniegt 25 µg/kubikmetrā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 0,18 % pasaules sauszemes teritorijas un 0,001 % pasaules iedzīvotāju ir pakļauti nekaitīga PM2,5 līmeņa iedarbībai, raksta Phys.org. Visiem pārējiem ir mazāk paveicies.

Pēdējo divdesmit gadu laikā (zinātnieki analizēja datus no 2000. līdz 2019. gadam) situācija ir pasliktinājusies Dienvidāzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Eiropā un Ziemeļamerikā situācija ir nedaudz labāka.

TESTS:

Noskaidro savas zināšanas par latviešu vecvārdiem!

Izpildi šo ātro testu un noskaidro kā tu pārzini latviešu vecvārdus! 

1 / 3

Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu vecvārds? 

 

2 / 3

Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu vecvārds? 

3 / 3

Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu vecvārds? 

Your score is

The average score is 53%

0%

 

Neraugoties uz to, ka visā pasaulē nedaudz samazināsies dienu skaits, kad PM2,5 koncentrācija ir augsta, līdz 2019. gadam vairāk nekā 70 % dienu PM2,5 koncentrācija joprojām pārsniegs 15 µg/cu m.Dienvidāzijā un Austrumāzijā vairāk nekā 90 % dienu PM2,5 koncentrācija dienā pārsniegs 15 µg/cu m.Austrālijā un Jaunzēlandē 2019. gadā ievērojami pieauga dienu skaits, kad bija augsta PM2,5 koncentrācija.

Visā pasaulē vidējais PM2,5 līmenis gadā no 2000. līdz 2019. gadam bija 32,8 µg/cu m. Visaugstākā PM2,5 koncentrācija bija vērojama Austrumāzijas (50,0 µg/cu m) un Dienvidāzijas (37,2 µg/cu m) reģionos.

Austrālijā un Jaunzēlandē (8,5 µg/kub. m), citos Okeānijas reģionos (12,6 µg/kub. m) un Dienvidamerikā (15,6 µg/kub. m) bija zemākā PM2,5 koncentrācija gadā.

Lasi vēl: “Ir jauna informācija, un tā ir biedējoša”: sinoptiķi stāsta, kam gatavoties no 7. jūnija

Ja okeāna līmenis krietni paaugstināsies, vairākas pasaules valstis var tikt nopietni apdraudētas. Maldīvu salas, kas ir viena no zemākajām valstīm pasaulē, varētu gandrīz pilnībā pa**st zem ūdens. Bangladeša, kur lielas teritorijas atrodas tuvu jūras līmenim, var piedzīvot plašus pl**s un būtisku iedzīvotāju pārvietošanos. Tuvalu, maza salu valsts Klusajā okeānā, var zaudēt lielu daļu savas teritorijas.

Nīderlande, kur aptuveni ceturtdaļa zemes atrodas zem jūras līmeņa, arī var būt nopietni apdr***ēta, neskatoties uz tās attīstītajiem aizsargm*****miem. Venēcija Itālijā, kas jau tagad regulāri piedzīvo plūdus, var kļūt nea*****ma.

ASV piekrastes pilsētas, piemēram, Maiami un Ņūorleāna, var piedzīvot biežākus un intensīvākus plūdus. Austrālijas piekrastes pilsētas, kā arī daudzas citas pasaules piekrastes teritorijas var tikt pakļautas līdzīgiem d***em.

Šīs situācijas var izraisīt plašas ekonomiskās un sociālās sekas, jo būs nepieciešami milzīgi resursi, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem un aizsargātu apdr****ās teritorijas.

 

 

Leave a Comment