Tomēr jaunā māmiņa saņēma sevi rokās un apzinājās, ka mazulim ir vajadzīga viņas palīdzība un aprūpe. Viņa saprata, ka viņa ir gatava un ilgus gadus gaidījusi iespēju pieņemt jaundzimušo savā ģimenē.
Viņai bija daudzas sajūtas, bet ne māmišķības sajūta. Slimnīcas telpa Inesei pēkšņi šķita sveša un auksta.
Inese steidzami ietina mazuli autiņos un izsauca dežūrējošo medmāsu. Viņa atnesa pudeli ar pienu, un zēns, vēl īpaši nespēdams koncentrēt skatienu uz kaut ko konkrētu, pamodās Ineses klēpī un paskatījās uz viņām.
Tomēr piena smarža pamudināja mazuli paņemt knupīti mutē un alkatīgi sūkt, iztukšojot visu pudeli. Inese saņemās, lai neatdotu medmāsai savu dēļu un pati dotos prom.
Pēc ēšanas mazulis cieši aizmiga, neizlaižot pudeles knupīti no mutes. Medmāsa uzmanīgi izvilka knupīti un aizgāja, ieteicot jaunajai māmiņai turēt mazuli vertikālā stāvoklī kādu laiku.
Kad Inese piespieda pie sevis mazo augumiņu, viņa sajuta mazuļa mazo rociņu sev uz pleca – tā bija maiga un silta. Sievietei pazuda baiļu un neapmierinātības sajūta. Viņa bija kļuvusi par māti, un viņas rokās, mierīgi šņākuļodams, gulēja dēliņš.
Lasi vēl: Atklājas, kas iepriekš noklusēts un nezināms par aizgājušo Juri Kulakovu
Kādas ir tavs domas par šīs jaunās māmiņas emocijām? Vai esi piedzīvojusi līdzīgas sajūtas? Mēs būtu pateicīgi, ja tu dalītos ar savu pieredzi un sniegtu savu viedokli šajā jautājumā!