Tomēr pēc pusminūtes atkal atskanēja aicinošais ņaudiens. Tad vēl viens un vēl viens. Es domās pārdomāju, ko kaķis varētu vēlēties. Kūtsmēslu kastes bija tīras, ūdens un sausā barība bija, un nebija vajadzības viņu noņemt.
Naktī, kad atskanēja vēl viens zvans, es iesaucu Busjai, lai pārtrauc visus modināt. Kaķis klusēja, bet tikai uz brīdi. Naktī atkal sauciens vairāk uzbudināja.
Labi, labi. Tas droši vien ir kaut kas nopietns. Es eju to pārbaudīt, citādi es vairs ilgi nevarēšu gulēt.
Es tupu pie kaķa raudas. Es ieslēdzu gaismu gaitenī. Busja sēž vannas istabas durvju priekšā. Durvis nav cieši aizvērtas, tikai aizsegtas. Tur ir neliels zīds, kurā var viegli iespraust ķepu un paspīdēt garām viņas kaķu varenībai.
Lasi vēl: Tomēr vajag vēl! Fantastiski jaunumi leģendārā latviešu komponista Raimonda Paula dzīvē
Labi, tā kā es esmu šeit, es strādāju par durvju atvērēju. Atveru durvis Busijas deguna priekšā, lai viņa varētu brīvi staigāt. Kaķis skatās un nekustas. Labi, jā, atvainojiet, es aizmirsu ieslēgt gaismu. Ieslēdzu gaismu. Kaķis atkal sēž kā izrakts. Es ar roku izdaru aicinošu žestu, liekot viņai jau ieiet.
Lasi vēl: “Patīkamas ziņas”: kļuvušas zināmas Vangas prognozes 2024. gadam sākot no marta mēneša
https://spogulis.baltic-course.com/toliks-beidzot-atradies-bet-magone-nak-klaja-ari-ar-citiem-patikamiem-jaunumiem/122693
Kaķis atkal sēž pie vannas istabas durvīm. Ak, nāc. Es viņu pabužinu ar kāju. Viņa nopriecājas. Ak, atvainojiet… pamāju to ar roku. Viņa atkal nopūšas. Es satveru viņu ar abām rokām un aiznesu uz vannas istabu.
Es nezinu, kāpēc viņa ir šeit, bet domāju, ka viņai ir jābūt. Šeit ir viens no viņas paplātēm. Viņa jau sen tajā nav bijusi. Es gribu to izņemt, lai tā neaizņemtu vietu, bet esmu atstājusi to šeit gadījumam.
Nu, varbūt vienkārši Busja kaut kādu iemeslu dēļ ir nolēmusi izmantot šo savu tualeti. Es nolieku viņu uz paplātes. Viņa ar dusmīgu ņirgāšanos izlec no tās un pavisam pamet vannasistabu. Lieliski.
Kaķene iet man garām ar visneatkarīgāko skatienu, asinot nagus uz kāpnēm koridorā, un ieskrien zālē. Es nodzēšu gaismu un, visa sašutusi, dodos uz guļamistabu. Pa ceļam nolemju paskatīties, ko Busja dara otrā istabā. Viņa uzlēca uz dīvāna un ērti iekārtojās tur gulēt. Viņa mani pamanīja un pavērsa ļoti neapmierinātu skatienu: “Ko tu gribi? Netraucē man gulēt.”
Un pēc tam es nevarēju gulēt stundu, jo tā ruksene mani nomāca. Kādēļ, pie velna, viņai vajadzēja bļaut nakts vidū, ja viņai nakts vidū nekas nebija jādara?
Vai viņa vienkārši atkal pārbaudīja signalizācijas sistēmu? Vai visi tiktu brīdināti? Kā, piemēram, mācības vai kaut kas tamlīdzīgs?
Tie kaķi, viņiem nav pacietības.