Tajā pašā laikā pavasaris temperatūras ziņā būs “parasts”, taču tas var būt par pāris grādiem siltāks nekā vienmēr.
Meteorologi atzīmēja, ka meteoroloģiskais pavasaris pie mums atnāk tikai marta pēdējās dekādes sākumā, tāpēc ir pāragri spriest, kādi laikapstākļi būs pirmā pavasara mēneša beigās. Var tikai pieņemt, ka silts pavasara sākums nebūs. Īstais pavasaris sāksies ap 19.-21. martu.
Austrumeiropas iedzīvotājiem nevajadzētu gaidīt agrīnu pavasara atnākšanu, ir pārliecināti meteorologi. Saskaņā ar viņa prognozēm martā iespējamas krasas temperatūras svārstības un nokrišņi. Tajā pašā laikā laika apstākļi būs tuvi normai vai nedaudz zem tās.
Meteorologi vēl februāra sākumā atgādināja, ka vēl ir pāragri izteikt prognozes, taču var paskatīties uz murkšķiem, kas ir sava veida laika “prognozētāji”.
Ja murkšķis redz savu ēnu, t. i., diena ir saulaina, murkšķis paslēpjas atpakaļ savā nārstā – ziema turpināsies vēl sešas nedēļas. Savukārt, ja dzīvnieks savu ēnu neredz, t. i., diena ir mākoņaina, tad pavasaris būs agrs. Spriežot pēc tā, kā šogad ir uzvedušies murkšķi, pavasaris būs agrs.
Dabas vērotājs ir persona, kas nodarbojas ar dabas vērošanu un pētniecību. Viņi veltī savu laiku un uzmanību dabas parādībām, piemēram, dzīvniekiem, augiem, zemes reljefam, debesīm un citiem dabas elementiem.
Dabas vērotāji var būt gan amatieru entuziasti, kas izbauda dabas skaistumu un interesējas par vides aizsardzību, gan arī profesionāli zinātnieki vai pētnieki, kas veic specifiskus pētījumus par dabas procesiem un ekosistēmām.
Šī nodarbošanās var ietvert gan vienkāršu daba apskati un fotografēšanu, gan arī dziļākas zinātniskās novērošanas un pētniecības darbības. Dabas vērotājiem ir svarīga loma ekoloģiskajā izglītībā un dabas aizsardzības jomā, jo viņi palīdz popularizēt un veicināt sapratni par dabas procesiem un vides ilgtspējību.