Ar pareizu un pārdomātu pieeju iespējams ir arī tas. Pēc savas pieredzes zinu, ka aizrautīgam dārzkopim sava dārza vienmēr ir par maz
Man bija trīssimt kvadrātmetri zemes, sapņoju par sešiem. Kad man bija sešsimt kvadrātmetri, sāku sapņot par divpadsmit… Bet, kamēr sapnis par sējumu platību paplašināšanu vēl nav piepildījies, var mēģināt jau esošo platību izmantot efektīvāk! Ko tad vajadzētu darīt?
Organizēt telpu
Pareizi izplānots zemesgabals ir kā pareizi izgriezts audums: gan sev kleitu sašuvām, gan meitai svārciņiem vēl atlika. Obligāti dobes jānovieto visvairāk saulainajā vietā (ja vien nerunājam par dienvidu reģioniem, protams). Dārzeņiem un puķēm nepatīk ēna, mitrums un aukstums. Vien pareiza izvietošana jau sniegs būtisku ražas pieaugumu un krāšņu ziedēšanu.
Dobes labāk norobežot, jo jānozīmē sējumu robežas. Norobežota dobe spēj ietvert vairāk augu, pateicoties stingrām malām. Klasiskajās dobēs zeme no malām nobirst, grūti veidot jauktus stādījumus, un starp rindu zonās masveidā sāk augt nezāles. Ja dobes ir norobežotas, tad star rindu platums var būt minimāls – tikai tik, cik jums pašam ērti paiet. Man to platums ir ap 40 cm, un es pat varu izmantot vienriteņa ķerru. Protams, pusotra metra platas ejas būtu ērtākas, bet mēs taču runājam par mazu dārzu!
Ja starp vagu starp norobežotajām dobēm noklāj ar zāli, izklāj ar ķieģeļiem vai klāj granti (uz melna agro tīkla vai agro tekstila), dārzs kļūs arī mazprasīgs kopšanā.
Jaukt stādījumus un sējumus
Ir vienkārši un ērti maijā paņemt zirņu sēklas un bez liekām pārdomām iesēt tās atsevišķā dobē. Zirņi ir ātraudzīga kultūra, un jau vasaras vidū pēc ražas novākšanas dobe stāvēs tukša. Tajā sāks augt nezāles, un jūs tās ravēsiet. Īpaši cītīgie sēs zaļmēslojumu (sidarātus), lai nezāles neaugtu… Šī ir visizplatītākā pieeja lauksaimniecībā, jo tā ir vienkāršākā! Bet kas notiek, ja maijā mazliet padomājam?
Ja izpētām nogatavošanās laikus, izmērus, barības vielu vajadzības un stādām visu tā, lai tas līdzinātos konveijeram? Tas, protams, ir sarežģītāk, bet mazam dārzam krietni efektīvāk. Piemēram, zirņus var sēt vienā garā rindā pa vidu vai gar burkānu vai biešu rindas malu. Tie viens otram netraucēs, jo tiem atšķiras augšanas ātrums un attīstība. Kad burkāni vai bietes sāks aktīvi augt, zirņi jau būs novākti.
Klasisks piemērs – burkāni un redīsi. Tos sēj vienā rindā. Redīsi ir kā atzīme lēni dīgstošajiem burkāniem un nogatavojas 20–30 dienās. Papildus sajaukšanai var izmantot arī aizvietošanu. Piemēram, tos pašus redīsus var sēt pēc ziemas sīpolu vai ķiploku novākšanas. Mūsu klimatā tas notiek ap jūlija beigām. Šie jūlija redīsu sējumi vairs netiek bojāti ar krustziežu blusiņu un vienmēr ir ar izcilu garšu un lielumu.
Vēl viens aizvietošanas piemērs – agrās zaļumu kultūras siltumnīcā. Februārī es sēju siltumnīcā redīsus, dilles, salātus utt. Līdz brīdim, kad izstāda paprikas vai tomātu stādus, visas šīs kultūras jau ir nogatavojušās.
Aizvietošanai bieži izmantoju stādus. Piemēram, dekoratīvo kāpostu, vēlo galviņkāpostu, lapu kāpostu, salātus un rutkus es sēju vēlāk siltumnīcā kasetēs un izstādu dārzā pakāpeniski, kad atbrīvojas vieta. Galvenais nosacījums bagātīgai ražai mazā dārzā – zeme nedrīkst stāvēt tukša!
Izmantot konteinerus
Dārzs konteineros var pilnībā aizstāt klasiskā dārza nepieciešamību. Jums ir lodžija, balkons, terase, betonēts pagalms utt., bet sapņojat audzēt tomātus? Paņemat melnus būvniecības spaiņus, izurbjat drenāžas caurumus, piepildāt ar veikalā iegūtu substrātu un stādat stādus! Un kur te saistība ar mazu dārzu un lielu ražu? Tā ir tajā, ka mazā dārzā vienmēr pietrūkst vietas vēl vienam tomātiņam vai piparam, ko šogad noteikti jāizaudzē!
Lasi vēl: Maiga cūkgaļa ar gardu mērci – šī recepte padarīs jebkuras vakariņas greznas kā restorānā
Veidot vertikālus stādījumus
Ja nevar paplašināties uz sāniem, var tiekties augšup! Kā klasiskā veidā audzē gurķus? Sēj uz dobes vai zemā siltumnīcā, un tie ložņā uz visām pusēm, aizņemot lietderīgo dārza platību, tajā pašā laikā esot neefektīvi – bez ražas. Krietni ražīgāki ir gurķi vertikālā pozīcijā – uz statīviem vai piramīdām –, un vietas tie aizņem daudz mazāk.
Pupiņas var būt krūmveida un vīteņveida. Krūmveida ir ātrāk ražojošas un dod ražu vienlaikus, bet vīteņveida ir ražīgākas un ražo līdz pat salnām. Viens kvadrātmetrs vīteņpupiņu var aizstāt piecus metrus krūmu pupiņu.
Līdzīgi ir ar tomātiem. Determinantie (ierobežota auguma) aizņem tikpat vietas kā indeterminantie (neierobežota auguma), bet ražība no kvadrātmetra tiem ir daudz zemāka. Tie arī ātrāk nogatavojas, un dobe paliek tukša. Acīmredzami, ka mazā dārzā labāk audzēt piecus augstos tomātu stādus, nekā piecus zemus. Un vēl labāk – audzēt tos konteineros pie kādas sienas vai žoga!
Lasi vēl: Tīteņi no hostām – neierasti, bet toties interesanti un nogaršošanas vērti
Ko nedrīkst darīt mazā dārzā, ja grib lielu ražu
Nedrīkst atstāt zemi tukšu! Bet tas nenozīmē sēt zaļmēslojumu vai audzēt nezāles. Mēs taču ēdam dārzeņus un priecājamies par ziedu skaistumu. Tātad visai platībai jāstrādā šo mērķu labā. Nedrīkst visu atstāt pašplūsmā. Pat lielā dārzā raža samazināsies, ja visu atstās pašplūsmā, taču platības dēļ dārzeņu pietiks. Mazajam dārzam tādas priekšrocības nav. Viss jāpārdomā un jāaprēķina. Piemēram, nesēt pārāk daudz no tā, ko maz ēd.
Vārds “aprēķins” kļūst par atslēgas vārdu ierobežotā telpā. Nedrīkst dot brīvību augiem. Apgriešana, veidošana, piesiešana, ravēšana – tas viss ir ļoti svarīgi, lai iegūtu bagātīgu ražu. Pieejiet savai zemei ar prātu – un pat no pieciem kvadrātmetriem novāksiet ražu, kam citi varētu tikai apskaust! Lai visiem pilns klēpis ražas katru dienu un lai veicas!
