Precīzāk sakot, uz pusi no tās. Līdz tam laikam vīramāte Gunta jau bija izstrādājusi nelielas pārstrukturēšanas plānu, nedaudz atjauninot piemājas ainavu.
Viņa piesaistīja arhitektu, dārznieku un sastādīja budžetu. Mums bija jāiegulda tikai mūsu puse, savukārt vīra māsa uzņēmās pilnu atbildību par organizēšanu un plānošanu. Šķiet, ka sūdzēties būtu grēks.
Ideja bija tāda, ka atjauninājums abās pusēs arī būs spoguļveida, lai nesabojātu skatu. Tādējādi arī mūsu puse jau bija saplānota pēc Guntas gaumes. Man nebija iebildumu un arī manam vīram ne – galu galā tika ieguldīts daudz naudas, un ideja bija brīnišķīga. Dekoratīvie koki, dzīvžogs, akmens celiņi, kopumā viss atbilstoši fenšui principiem.
Reiz ieminējos, ka varbūt baltas durvis nav tas praktiskākais risinājums, bet neviens manī neieklausījās. Pat vīrs, ar kuru mēs vienmēr kopā pieņēmām lēmumus, tagad bija savas māsas pusē. Tad sākās pārmaiņas.
Pašiem savs dārzs
Esmu uzaugusi privātmājā un man nepatīk pilsētas burzma. Kopš bērnības palīdzēju vecmāmiņai vasarnīcā un zinu, kā rīkoties ar zemi. Pēc mitināšanās dzīvoklī ļoti gribējās izaudzēt kaut ko savu. Pirms tam man uz palodzes bija tikai ķiršu tomāti, bet tagad – vesels zemes gabals. Stādi uz nebēdu!
Nekas īpašs: gurķi, tomāti, pāris cukini. Brīnišķīgā svētdienas pēcpusdienā es sāku gatavošanos un iztīrīju nelielu laukumu zem logiem. Un tieši tad, kad sāku iekārtot siltumnīcu, uzradās mana vīra māsa. Viņas kliegšana bija dzirdama pa visu ielu! Kā tas nākas, ka es, nekonsultējoties ar viņu, esot sabojājusi viņas ainavu dizainu un vēlos izveidot nezāļu biezokni. Es vienkārši apstulbu.
Lasi arī: Pol***ja paziņo lielus jaunumus par abiem aizturētajiem mazās Justīnītes lietā! Atklājas drausmu lietas
Lasi arī : Pie populāra Tirdzniecības centra noticis, kas prātam neaptverams; Nekavējoties iesaistītas Pol***jas brigādes
Viņa ne tikai pieņēma visus lēmumus par manu zemes gabalu, bet es arī nevarēju neko tur stādīt. Jo visam, redz, jābūt vienādam un glītam, lai kaimiņi apskaustu.
Vīrs ilgi mēģināja mani pierunāt padoties. Rezultātā nolēmu atlikt ideju uz nākamo sezonu pēc principa – “gan jau sadzīvosim”. Un man šķita, ka šim labas gribas žestam vajadzētu nest augļus, bet kopš tā laika lietas tikai pasliktinājās.
Sliktas attiecības ar vīra māsu
Kā jau teicu, abos zemes gabalos ir daudz dekoratīvo augu, un kādam par tiem ir jārūpējas. Tāpēc ikreiz, kad satikos ar vīra māsu, saņēmu norādījumus, kad un ko vajag dārzā vajag apgriezt, izrakt, mēslot un tā tālāk.
Ar to vēl nebija gana – viņa deva padomus arī mūsu meitai un mācīja viņu. Pēdējais piliens bija tas, ka pamanīju, ka mana meitiņa Daira pārstāja iet uz kaimiņu gabalu, lai spēlētos ar Guntas meitu. Es jautāju, kas noticis, un viņa atbildēja: “Guntas tante to aizliedza.”
Izrādījās, ka vīra māsa nevēlas, lai Daira mīda puķes un vispār spēlējas viņas ģimenei piederošajā zemes gabalā, jo baidās par tīrajām sienām un taciņām. Tajā pašā laikā viņas meita mūsu zemes gabalā mierīgi dara visu, ko vēlas!
Kā nolikt cilvēku pie vietas
Es nolēmu, ka tā vairs nevar turpināties, un izveidoju savu aizsardzības mehānismu. Izrādās, ka ar viņu bija iespējams vienoties! Tikai vajadzēja izvēlēties citus vārdus. Lūk, saraksts ar manām iecienītākajām frāzēm, kuras izmantoju, kad vīra māsa kārtējo reizi man “uzbrauca”.
“Vai tiešām jūsu dzīve ir tik garlaicīga, ka jūs pastāvīgi jātraucē manējai?”
“Kad man būs nepieciešams jūsu padoms, es jums noteikti paziņošu.”
“Man ir tiesības izvēlēties, un es izvēlos darīt tā.”
Tiklīdz es skaidri noteicu savas robežas, pamanīju, ka Gunta savos lēmumos vairs nav tik nepieejama, bet tikai tad, ja viņai tiek dota brīvība. Atlika tikai nedaudz izdarīt uz sievieti spiedienu, un viņa uzreiz aprima. Viņa droši vien nav pieradusi, ka kāds viņai iebilst vai atsaka.
Manas un vīra idejas iepriekš tika noraidītas, jo mēs vienmēr esot darījuši “neglītas” un “nepareizas” lietas.
Tagad, kad viņa to saka, es atbildu: “Jā, es zinu, ka tas ir neglīti un nepareizi. Bet man tik ļoti patīk! Tā ir daļa no manas personības.”
Kad es atklāti atsakos kaut ko darīt sava īpašuma labiekārtošanai, Gunta sāk iet histēriski vaimanāt, ka tā dzīvot nedrīkst, ka mēs pārkāpjam viņas tiesības un neizturamies pret viņu kā pret Dievu. Tad es iesaku viņai izsaukt policiju, lai likumsargi varētu mūs tiesāt. Ir arī citi efektīvi argumenti, kas palīdz man risināt sarunas ar viņu:
“Jūs veltīgi tērējat savu dārgo laiku manā labā.”
“Ja jums ir tik svarīgi, lai ainava būtu tāda pati, veidojiet to tāpat kā mēs.”
“Es to izlemšu kopā ar savu vīru, nevis ar jums.”
“Jums ir pārāk daudz brīvā laika, spriežot pēc tā, cik bieži jūs to man atvēlat.”
“Ir ļoti grūti izsekot manai un jūsu dzīvei vienlaikus; jūs, iespējams, esat ļoti nogurusi.”
Sākumā mans vīrs nebija priecīgs, ka mēs ar viņa māsu nesaprotamies, bet laika gaitā, šķiet, dāmai kļuva garlaicīgi, un viņa arvien retāk parādījās pie mūsu namdurvīm, tāpat kā viņas meita.
Lasi vēl: Milzīga nelaime: Tikai 22 gadu vecumā briesmīgos apstākļos bojā gājusi jauna un talantīga sportiste
Es tiešām nezinu, ko tagad darīt. Draugi saka, ka gudrāk ir vai nu izvākties, vai pārdot daļu mājas. Mājokļa īrēšana, ja tev ir pašam savs īpašums, arī nav risinājums, turklāt vīrs nevēlas pārdot mums piederošo mājas pusi – galu galā viņa tēvs to uzcēla savām rokām.
Bet dzīvot pastāvīgā stresā es arī negribu. Turklāt es ļoti vēlos, lai man būtu suns. Bet es baidos, ka Gunta varētu noindēt nabaga dzīvnieku, ja tas ieietu viņas zemes gabalā un, piemēram, izraktu tur bedri.
Gaidu pavasari. Ko tu domā par siltumnīcas uzstādīšanu?
Varbūt tev ir ieteikumi, kā sievietei un viņas vīram rīkoties? Laipni lūgts savu viedokli sniegt komentāros!