Sākumā ieskicēšu problēmas būtību. Sapratnes trūkums ar laulātā drauga radiem ir bieža problēma un net tikai man, kas var rasties vairāku iemeslu dēļ.
Cilvēki tiek audzināti dažādās ģimenēs ar dažādiem ieradumiem, tradīcijām un vērtībām. Šīs atšķirības var radīt nesaskaņas, jo tas, kas vienā ģimenē tiek uzskatīts par normālu, citā var būt nepieņemams vai nesaprotams.
Dažādas ģimenes var izmantot atšķirīgus komunikācijas stilus. Piemēram, viena ģimene var būt ļoti atklāta un tieša, savukārt otra – diskrēta un izvairīga. Šie stili var radīt pārpratumus un spriedzi.
Laulātajam var būt spēcīga saikne un lojalitāte pret saviem radiem, kas var radīt konfliktu ar partneri. Piemēram, ja partneris jūtas ignorēts vai novērtēts zemāk nekā radinieki, tas var radīt spriedzi. Dažreiz laulātā drauga radi var justies greizsirdīgi vai konkurēt ar jauno ģimenes locekli, īpaši, ja viņi uzskata, ka ir zaudējuši tuvību vai laiku ar savu radinieku.
Iepriekšējie negatīvie pieredzes ar laulātā drauga radiem var ietekmēt pašreizējo attieksmi un uzvedību. Aizspriedumi un iepriekšējie konflikti var būt grūti pārvarami.
Privātuma un robežu jautājumi: Laulātā drauga radi var būt pārāk iesaistīti vai kontrolējoši, kas var radīt sajūtu, ka tiek pārkāptas personiskās robežas. Tas var izraisīt spriedzi un nesaskaņas. Laulība nozīmē ne tikai divu cilvēku savienību, bet arī divu ģimeņu apvienošanos. Šis adaptācijas periods var būt izaicinošs, jo nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunām attiecībām un lomu sadalījuma.
Lasi arī: Latvijā sākušās jaunas un valstij nepatīkamas tendences, kas varētu saasināt jau tā drūmo situāciju
Lai risinātu šos izaicinājumus, ir svarīgi būt atvērtiem, pacietīgiem un saprotošiem. Efektīva komunikācija, cieņa pret atšķirībām un vēlme rast kompromisus var palīdzēt uzlabot attiecības ar laulātā drauga radiem.
Un par to arī šis stāsts un mana pieredze
Kas notika
Mamma man teica: dzīve ar vīra radiem tev nebūs viegla, labi padomā. Bet es viņā neklausījos. Es domāju, ka mana situācija ir īpaša, un manas komunikācijas prasmes spēs atrisināt konflikta situācijas, tomēr viss pēkšņi mainījās.
Man pat izdevās atrast kopīgu valodu ar vīramāti, kura šķita nepieejama. Bet, kad viņa aizgāja aizsaulē, sākās lielas nedienas.
Jau vairākus gadus mums ir kopīgs mājoklis ar vīra māsas ģimeni. Sagadījās, ka māju saņēmām mantojumā, un viņa tajā ievācās daudz agrāk. Mēs, neko ļaunu nenojaušot, iekārtojāmies savā pusē. Tad arī izpaudās vīra māsas Guntas sātaniskais raksturs – mēs dzīvojam viņas stingrā uzraudzībā, bet viņas vīrs baidījās bilst kaut vārdu. Bieži pašai nācās lietot frāzes, kas noliek cilvēku pie vietas. Bet, ko darīt, ja viņš pa labam nesaprot?
Frāzes, kas noliek cilvēku viņa vietā
Es saprotu, ka raksturs nepasliktinās labas dzīves dēļ. Guntai savulaik bija grūti – viņa ir deviņus gadus vecāka par manu vīru, un viņu abu māte bija ļoti slimīgs cilvēks. Tāpēc Andreja audzināšana pilnībā bija uz vecākās māsas trauslajiem pleciem.
Gunta brāli veda uz skolu un palīdzēja pildīt mājasdarbus. Andrejs ir tik ļoti pieradis, ka jāklausa māsai it visā, ka pat tagad viņš nespēj viņai iebilst. Man ir aizdomas, ka viņš pēc sena ieraduma no viņas pat baidās.
Mans vīratēvs smagi strādāja, lai atjaunotu māju. Jāsaka, sanāca kā pasakā! Māja ir liela, ar divām ieejām un diviem vienāda lieluma zemes gabaliem. Andreja vecāki visu īpaši plānoja tā, lai novēlētu abiem bērniem divas līdzīgas īpašuma daļas.
Kamēr mūsu vecāki bija dzīvi, mēs īrējām divistabu dzīvokli – man, vīram un meitai. Kad vīramāte aizgāja aizsaulē, vīra māsa nekavējoties pārcēlās uz savu mājas pusi. Tad arī sākās problēmas.
Pirmais trauksmes zvans
Līdz šim mēs sapratāmies labi, lai gan viens otru redzējām tikai ģimenes vakariņās. Arī man aug meitiņa, tikai viņa ir pāris gadus vecāka par vīra māsas atvasi, viņa jau iet skolā.
Šķita, ka mūsu un vīra māsas ģimenes attiecībās viss ir kārtībā, ir pat zināma sapratne. Tomēr dzīve kopīgā mājsaimniecībā mainīja pilnīgi visu. Lūdzu, ņem vērā, ka mums sadzīve tagad ir kopīga, lai gan es uzskatu, ka tā nevajadzētu būt.
Kad mūžībā aizgāja arī vīratēvs, mēs saskaņā ar viņa pēdējo vēlēšanos pārcēlāmies uz viņa uzbūvēto māju. Un tad viss sākās…
Precīzāk sakot, uz pusi no tās. Līdz tam laikam vīramāte Gunta jau bija izstrādājusi nelielas pārstrukturēšanas plānu, nedaudz atjauninot piemājas ainavu.
Viņa piesaistīja arhitektu, dārznieku un sastādīja budžetu. Mums bija jāiegulda tikai mūsu puse, savukārt vīra māsa uzņēmās pilnu atbildību par organizēšanu un plānošanu. Šķiet, ka sūdzēties būtu grēks.
Ideja bija tāda, ka atjauninājums abās pusēs arī būs spoguļveida, lai nesabojātu skatu. Tādējādi arī mūsu puse jau bija saplānota pēc Guntas gaumes. Man nebija iebildumu un arī manam vīram ne – galu galā tika ieguldīts daudz naudas, un ideja bija brīnišķīga. Dekoratīvie koki, dzīvžogs, akmens celiņi, kopumā viss atbilstoši fenšui principiem.
Reiz ieminējos, ka varbūt baltas durvis nav tas praktiskākais risinājums, bet neviens manī neieklausījās. Pat vīrs, ar kuru mēs vienmēr kopā pieņēmām lēmumus, tagad bija savas māsas pusē. Tad sākās pārmaiņas.
Pašiem savs dārzs
Esmu uzaugusi privātmājā un man nepatīk pilsētas burzma. Kopš bērnības palīdzēju vecmāmiņai vasarnīcā un zinu, kā rīkoties ar zemi. Pēc mitināšanās dzīvoklī ļoti gribējās izaudzēt kaut ko savu. Pirms tam man uz palodzes bija tikai ķiršu tomāti, bet tagad – vesels zemes gabals. Stādi uz nebēdu!
Nekas īpašs: gurķi, tomāti, pāris cukini. Brīnišķīgā svētdienas pēcpusdienā es sāku gatavošanos un iztīrīju nelielu laukumu zem logiem. Un tieši tad, kad sāku iekārtot siltumnīcu, uzradās mana vīra māsa. Viņas kliegšana bija dzirdama pa visu ielu! Kā tas nākas, ka es, nekonsultējoties ar viņu, esot sabojājusi viņas ainavu dizainu un vēlos izveidot nezāļu biezokni. Es vienkārši apstulbu.
Viņa ne tikai pieņēma visus lēmumus par manu zemes gabalu, bet es arī nevarēju neko tur stādīt. Jo visam, redz, jābūt vienādam un glītam, lai kaimiņi apskaustu.
Vīrs ilgi mēģināja mani pierunāt padoties. Rezultātā nolēmu atlikt ideju uz nākamo sezonu pēc principa – “gan jau sadzīvosim”. Un man šķita, ka šim labas gribas žestam vajadzētu nest augļus, bet kopš tā laika lietas tikai pasliktinājās.
Sliktas attiecības ar vīra māsu
Kā jau teicu, abos zemes gabalos ir daudz dekoratīvo augu, un kādam par tiem ir jārūpējas. Tāpēc ikreiz, kad satikos ar vīra māsu, saņēmu norādījumus, kad un ko vajag dārzā vajag apgriezt, izrakt, mēslot un tā tālāk.
Ar to vēl nebija gana – viņa deva padomus arī mūsu meitai un mācīja viņu. Pēdējais piliens bija tas, ka pamanīju, ka mana meitiņa Daira pārstāja iet uz kaimiņu gabalu, lai spēlētos ar Guntas meitu. Es jautāju, kas noticis, un viņa atbildēja: “Guntas tante to aizliedza.”
Izrādījās, ka vīra māsa nevēlas, lai Daira mīda puķes un vispār spēlējas viņas ģimenei piederošajā zemes gabalā, jo baidās par tīrajām sienām un taciņām. Tajā pašā laikā viņas meita mūsu zemes gabalā mierīgi dara visu, ko vēlas!
Kā nolikt cilvēku pie vietas
Es nolēmu, ka tā vairs nevar turpināties, un izveidoju savu aizsardzības mehānismu. Izrādās, ka ar viņu bija iespējams vienoties! Tikai vajadzēja izvēlēties citus vārdus. Lūk, saraksts ar manām iecienītākajām frāzēm, kuras izmantoju, kad vīra māsa kārtējo reizi man “uzbrauca”.
“Vai tiešām jūsu dzīve ir tik garlaicīga, ka jūs pastāvīgi jātraucē manējai?”
“Kad man būs nepieciešams jūsu padoms, es jums noteikti paziņošu.”
“Man ir tiesības izvēlēties, un es izvēlos darīt tā.”
Tiklīdz es skaidri noteicu savas robežas, pamanīju, ka Gunta savos lēmumos vairs nav tik nepieejama, bet tikai tad, ja viņai tiek dota brīvība. Atlika tikai nedaudz izdarīt uz sievieti spiedienu, un viņa uzreiz aprima. Viņa droši vien nav pieradusi, ka kāds viņai iebilst vai atsaka.
Manas un vīra idejas iepriekš tika noraidītas, jo mēs vienmēr esot darījuši “neglītas” un “nepareizas” lietas.
Tagad, kad viņa to saka, es atbildu: “Jā, es zinu, ka tas ir neglīti un nepareizi. Bet man tik ļoti patīk! Tā ir daļa no manas personības.”
Kad es atklāti atsakos kaut ko darīt sava īpašuma labiekārtošanai, Gunta sāk iet histēriski vaimanāt, ka tā dzīvot nedrīkst, ka mēs pārkāpjam viņas tiesības un neizturamies pret viņu kā pret Dievu. Tad es iesaku viņai izsaukt policiju, lai likumsargi varētu mūs tiesāt. Ir arī citi efektīvi argumenti, kas palīdz man risināt sarunas ar viņu:
“Jūs veltīgi tērējat savu dārgo laiku manā labā.”
“Ja jums ir tik svarīgi, lai ainava būtu tāda pati, veidojiet to tāpat kā mēs.”
“Es to izlemšu kopā ar savu vīru, nevis ar jums.”
“Jums ir pārāk daudz brīvā laika, spriežot pēc tā, cik bieži jūs to man atvēlat.”
“Ir ļoti grūti izsekot manai un jūsu dzīvei vienlaikus; jūs, iespējams, esat ļoti nogurusi.”
Sākumā mans vīrs nebija priecīgs, ka mēs ar viņa māsu nesaprotamies, bet laika gaitā, šķiet, dāmai kļuva garlaicīgi, un viņa arvien retāk parādījās pie mūsu namdurvīm, tāpat kā viņas meita.
Es tiešām nezinu, ko tagad darīt. Draugi saka, ka gudrāk ir vai nu izvākties, vai pārdot daļu mājas. Mājokļa īrēšana, ja tev ir pašam savs īpašums, arī nav risinājums, turklāt vīrs nevēlas pārdot mums piederošo mājas pusi – galu galā viņa tēvs to uzcēla savām rokām.
Bet dzīvot pastāvīgā stresā es arī negribu. Turklāt es ļoti vēlos, lai man būtu suns. Bet es baidos, ka Gunta varētu noindēt nabaga dzīvnieku, ja tas ieietu viņas zemes gabalā un, piemēram, izraktu tur bedri.
Gaidu pavasari. Ko tu domā par siltumnīcas uzstādīšanu?
Varbūt tev ir ieteikumi, kā sievietei un viņas vīram rīkoties? Laipni lūgts savu viedokli sniegt komentāros!