Jaunākie raksti

Hlorofīts ir viens no tiem pateicīgajiem telpaugiem, kas spēj pielāgoties gandrīz jebkuriem apstākļiem mājoklī. Pat ja gadās aizmirst par laistīšanu vai telpā nav ideāls apgaismojums, šis augs turpina zaļot un priecēt ar savu kuplumu.

Pirms dažām dienām mūsu pusē lija pamatīgs sasalstošs lietus, un skats dārzā šobrīd ir kā pasakā, bet dārznieka sirdij tas liek nosāpēt. Visi koki un krūmi ir iekalti biezā ledus bruņā, kas saulē skaisti mirdz, taču aiz šī skaistuma slēpjas nopietni draudi augiem.

Janvāris dārzā ir laiks, kad viss šķiet pierimis, taču rozēm šis ir viens no bīstamākajiem mēnešiem. Straujas temperatūras svārstības, sals un slapjš sniegs var neatgriezeniski sabojāt jaunos pumpurus, kas nozīmē, ka vasarā krūms var tā arī neuzziedēt.

Iztāstīt par pareizu telpaugu kopšanu nav iespējams, nepieminot pašu svarīgāko elementu – ūdeni. Bieži vien pat visrūpīgāk izvēlētais mēslojums un ideāls apgaismojums nedod gaidīto rezultātu, ja augs regulāri saņem nepiemērotu ūdeni.

Katru gadu, kad iestājas pirmais kailsals, man aktuāls kļūst viens un tas pats jautājums – kā nepaslīdēt uz apledojušām ietvēm. Pat tad, ja zābaki ir kvalitatīvi, to zoles reizēm izrādās pārāk gludas un slidenas.

Mana mikroviļņu krāsns virtuvē ir īsts glābiņš, kad pēc garas darba dienas gribas ātri paēst. Es to izmantoju gandrīz katru dienu, taču laika gaitā esmu pamanījusi, ka ne visi ēdieni pēc sildīšanas garšo tikpat labi kā tikko pagatavoti.

Katru gadu, kad uzkrīt pirmais kārtīgais sniegs, es dodos ārā tīrīt taciņas ar dalītām jūtām. No vienas puses, tā ir lieliska izkustēšanās svaigā gaisā, bet no otras – jau pēc desmit minūtēm sniegs sāk tā pielipt pie lāpstas, ka katrs vēziens kļūst dubultā smags.

Atceros, kā pirms dažiem gadiem, tīrot māju, pamanīju tumšus pleķīšus vannas istabas stūrī un aiz guļamistabas skapja. Sākumā domāju, ka tie ir vienkārši putekļi, bet drīz vien sapratu, ka tas ir pelējums, un sajūta nebija no patīkamākajām.

Cūkgaļas gatavošana pannā man ne vienmēr ir padevusies izcili – nereti gadījās, ka gaļa sanāk nedaudz par sausu vai sīkstu. Esmu sapratusi, ka noslēpums nav tikai pašā gaļas gabaliņā, bet gan tajā, kā mēs to sautējam un kādas garšvielas izmantojam.

Mannā pīrāgs man vienmēr ir asociējies ar svētdienas rītiem un to īpašo smaržu, kas piepilda māju, kad virtuvē saimniekoja mamma vai vecmāmiņa. Tas ir viens no tiem desertiem, kuram nevajag ne dārgas sastāvdaļas, ne sarežģītu tehniku, bet garša vienmēr izdodas izcila.

Ir dienas, kad ļoti gribas ko saldu un mājīgu, bet stāvēt pie cepeškrāsns un mērīt miltus gramu gramos galīgi nav iedvesmas. Šī receptūra manā virtuvē ienāca tieši tādā brīdī – kad vajadzēja kaut ko garšīgu ciemiņiem, bet laika bija pavisam maz.