Jaunākie raksti

Katru gadu, tiklīdz sākas apkures sezona, es pamanu, ka manas istabas puķes sāk justies nelāgi. Lapu galiņi paliek brūni un sausi, dažas puķes sāk nīkuļot, un kopējais skats vairs nav tik zaļš un košs kā vasarā.

Janvāris dārzniekiem parasti asociējas ar mieru un atpūtu, taču patiesībā šis ir brīdis, kad klusām var sākt gatavoties jaunajai sezonai. Lai gan aiz loga ir ziema, dienas pamazām kļūst garākas, un rokas jau sāk ilgoties pēc zemes darbiem.

Daudzi no mums vēl joprojām atceras to īpašo sajūtu bērnībā – iemiegot pētīt dīvainos rakstus uz paklāja, kas bija piestiprināts pie sienas tieši virs gultas. Tajā laikā paklājs pie sienas nebija nekāda dīvainība vai gaumes trūkums.

Aukstajā sezonā, kad apkures sistēmas strādā ar pilnu jaudu, dūmvada iekšpusē neizbēgami sāk uzkrāties sodrēji. Ar laiku šis slānis kļūst arvien biezāks un blīvāks, kā rezultātā būtiski pasliktinās vilkme, telpās var parādīties nepatīkama dūmu smaka, bet visbīstamākais – ievērojami pieaug ugunsgrēka risks.

Bietes manā virtuvē ilgu laiku bija dārzenis, ko izmantoju tikai borščam vai tradicionālajai “Siļķei kažokā”. Man pašai tās vienmēr ir garšojušas, taču mājinieki pret šo dārzeni izturējās diezgan vēsi, sakot, ka tām ir pārāk “zemaina” garša.

Ziemas sākumā man vienmēr šķiet, ka apsniguši koki ir skaistākais skats dārzā. Taču pēc iepriekšējo gadu lielā sniega, kad slapjās sniega pārslas dažu stundu laikā pārvērta manus košumkrūmus par noliektiem un deformētiem “lietus sargiem”, es sapratu, ka skujkoki paši galā netiks.