Kāpēc vijolīte “atsakās” ziedēt: iemesls, kāpēc tā notiek

Gadiem ejot, esmu sapratusi, ka mīlestība pret telpaugiem nāk ar savām mācībām. Sākumā man šķita, ka skaists, glazēts keramikas pods ir labākais, ko varu dāvināt savai vijolītei, lai tā izskatītos lepni uz palodzes.

Tomēr tieši šie greznie podi izrādījās iemesls, kāpēc manas puķes sāka nīkuļot, lapas kļuva mīkstas un ziedu palika arvien mazāk. Tagad esmu pārgājusi uz pavisam vienkāršiem plastmasas podiņiem un redzu, ka vijolītes burtiski atplaukst.

Kāpēc keramika ne vienmēr ir labākā izvēle

Daudzi no mums dod priekšroku māla vai keramikas podiem, jo tie šķiet dabiski un elpojoši. Taču tieši šī īpašība vijolītēm var nodarīt pāri. Keramikas sienas aktīvi uzsūc sāļus no ūdens un mēslojuma, ko mēs lietojam. Laika gaitā šie sāļi uzkrājas poda sieniņās un sāk mainīt augsnes ķīmisko sastāvu.

Vijolītes ir ļoti jutīgas pret šādām izmaiņām. Tiklīdz augsnē izjūk līdzsvars, sakņu sistēma sāk ciest. Jūs varat pamanīt, ka augs vairs neaug tik dūšīgi, lapas zaudē savu stingrumu un ziedēšana kļūst pavisam nabadzīga. Turklāt šos sāļu noslāņojumus no keramikas poda ir gandrīz neiespējami pilnībā iztīrīt, pat ja podu kārtīgi mazgājat.

Temperatūras svārstības un mitrums

Vēl viena keramikas īpašība, kas nepatīk vijolītēm, ir spēja ātri atdzist. Ja jūsu mājās temperatūra mēdz svārstīties vai palodze ir vēsa, keramikas pods darbosies kā aukstuma akumulators. Pēc laistīšanas zeme šādā podā paliek mitra un vēsa daudz ilgāk, nekā tas būtu vēlams.

Aukstu “kāju” un lieka mitruma kombinācija ir visbiežākais iemesls, kāpēc vijolīšu saknes sāk pūt. Pat pieredzējuši dārzkopji mēdz saskarties ar šo problēmu – šķiet, ka viss tiek darīts pareizi, bet augs pamazām novājinās. Pāreja uz vieglākiem materiāliem bieži vien atrisina šo problēmu bez papildu pūlēm, jo saknēm tiek nodrošināta stabilāka temperatūra.

Plastmasas podiņu praktiskās priekšrocības

Lai gan plastmasa varbūt neizskatās tik grezni, vijolītes tajā jūtas daudz stabilāk. Plastmasas sieniņas neuzsūc sāļus, līdz ar to augsne ilgāk saglabājas tāda, kāda tā nepieciešama augam. Plastmasa arī daudz labāk silda un aiztur siltumu, pasargājot trauslās saknītes no pēkšņa aukstuma, kas var nākt no loga stikla.

Šādos podos ir daudz vieglāk kontrolēt mitruma līmeni. Tā kā plastmasa neiztvaicē ūdeni caur sieniņām, viss mitrums paliek augsnē un tiek izmantots lietderīgi. Turklāt plastmasas podiem parasti ir labāka drenāžas sistēma – daudz mazu caurumiņu apakšā, kas neļauj ūdenim uzkrāties. Ja tomēr gribas skaistumu, plastmasas podiņu vienmēr var ielikt lielākā, dekoratīvā traukā, ko sauc par kašpo.

Vai vispār drīkst izmantot keramiku?

Protams, vijolītes var audzēt arī keramikas podos, taču tas prasīs no jums daudz lielāku uzmanību un rūpes. Jums būs regulāri jāseko līdzi tam, lai augsne netiktu pārsātināta ar minerālvielām, un jānodrošina, lai pods neatrastos uz aukstas virsmas. Tas nozīmē biežāku augsnes mainīšanu un varbūt pat poda siltināšanu no apakšas.

Lielākajai daļai cilvēku, kuriem patīk zaļojošas palodzes, bet nav laika katru dienu mērīt augsnes temperatūru, plastmasas podiņš ir drošākais variants. Tas garantē mierīgāku dzīvi gan jums, gan jūsu puķei. Augs retāk slimos, biežāk priecēs ar ziediem, un kopšana kļūs pavisam vienkārša un saprotama.

Ikvienam augam ir savas kaprīzes, un vijolītes nav izņēmums. Reizēm tieši visvienkāršākās izmaiņas, piemēram, trauka nomaiņa, var sniegt vislabāko rezultātu un atgriezt puķei dzīvīgumu.

Vai esat mēģinājuši mainīt podus savām vijolītēm? Varbūt esat pamanījuši, ka kādā konkrētā vietā vai traukā tās zied daudz krāšņāk nekā citur? Padalieties ar savu pieredzi komentāros!