Kā es atklāju savu jauno desertu favorītu: kraukšķīgs cepts lavašs ar ķirbi un āboliem

Man nekad nav īpaši paticis pavadīt stundas virtuvē, rullējot mīklu, bet tajā pašā laikā ļoti kārojas kaut kas silts un mājīgs, it īpaši, kad ārā kļūst vēsāks. Pagājušajā nedēļā virtuvē stāvēja pamatīgs ķirbis, ko kaimiņi atveda no laukiem, un pāris āboli, kas jau sāka vīst.

Negribēju ne tradicionālo putru, ne plātsmaizi, tāpēc nolēmu paeksperimentēt ar to, kas bija pa rokai – parastu plāno lavašu. Rezultāts mani tiešām pārsteidza – tas izdevās neticami kraukšķīgs no ārpuses, bet iekšpusē palika sulīgs un smaržīgs. Tagad šī recepte ir kļuvusi par manu “glābējzvanu”, kad gribas desertu tūlīt un tagad, neizmantojot sarežģītas tehnikas vai dārgas sastāvdaļas.

Kāpēc lavašs ir ideāls pamats desertam?

Daudzi no mums lavašu asociē tikai ar sāļajām uzkodām vai sātīgām vakariņām, taču patiesībā tā ir lieliska alternatīva smilšu vai kārtainajai mīklai. Lavašs pats par sevi ir neitrāls, tāpēc tas kā sūklis uzņem visas pildījuma garšas. Kad tas tiek apsmērēts ar sviestu un izcepts cepeškrāsnī, tas kļūst tikpat plāns un kraukšķīgs kā smalkākā mīkla.

Turklāt tas ietaupa milzum daudz laika. Jums nav jāgaida, kamēr mīkla uzrūgst vai atdziest ledusskapī. Viss, kas jādara, ir jāsaliek pildījums un jāsatin. Tas ir ideāls risinājums arī tad, ja mājās ir bērni – rullēšana ir vienkārša un jautra, un viņiem parasti ļoti patīk palīdzēt.

Kas nepieciešams sulīgam pildījumam?

Šī deserta pamatā ir divi rudens karaļi – ķirbis un ābols. Tie viens otru papildina: ķirbis dod skaistu krāsu un tekstūru, savukārt ābols piešķir nepieciešamo skābumu.

Lūk, kas jums būs vajadzīgs:

Plāns lavašs: Parasti paciņā ir divas lielas loksnes.

Ķirbis (apmēram 500 g): Vislabāk izvēlēties sulīgu šķirni ar izteikti oranžu mīkstumu.

Āboli (3-4 vidēji): Skābenāki āboli šeit derēs vislabāk.

Sviests (50 g): Izkausētā veidā tas padarīs lavašu zeltainu un trauslu.

Krējums un ola: Tas nepieciešams, lai pārsmērētu rullīšus – tā mēs iegūsim mīkstu, bet tajā pašā laikā kraukšķīgu garoziņu.

Garšvielas: Cukurs, kanēlis un nedaudz citrona sulas, lai āboli nekļūtu brūni.

Soli pa solim līdz siltam desertam

Sākumā sagatavojam pildījumu. Ķirbi nomizojam un sarīvējam uz rupjās rīves. Tieši tāpat rīkojamies ar āboliem – nomizojam, izņemam serdes un sarīvējam. Sarīvētos ābolus uzreiz apslakām ar citrona sulu, lai tie saglabātu gaišu krāsu un svaigumu.

Kad dārzeņi un augļi gatavi, ņemam lavaša loksni un bagātīgi iesmērējam ar izkausētu sviestu. Nežēlojiet sviestu, jo tieši tas neļaus lavašam izkalst un pārvērsties par “papīru”. Tad vienmērīgi izklājam pusi no sarīvētā ķirbja un pa virsu – pusi no āboliem. Pārkaisām ar cukuru un kanēli pēc garšas. Atcerieties, ka ķirbis pats par sevi nav ļoti salds, tāpēc cukurs palīdzēs izcelt tā garšu.

Lavašu uzmanīgi sarullējam ciešā rullītī. Lai būtu ērtāk ēst un vēlāk servēt, es rullīti parasti sagriežu četros līdz piecos gabalos. To pašu atkārtojam ar otro lavaša loksni.

Cepšana un noslēdzošais pieskāriens

Sagatavotos rullīšus kārtojam uz cepamās paplātes, kurā ieklāts papīrs. Tagad svarīgs moments: sajaucam krējumu ar vienu olu un kārtīgi apsmērējam katru gabaliņu. Var smērēt pat vairākas reizes – krējums cepoties izveidos tādu kā maigu “mākonīti” pa virsu, kas neļaus lavašam palikt pārāk cietam.

Liekam cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 180 grādiem. Cepsies tas salīdzinoši ātri – apmēram 25 līdz 30 minūtes. Tiklīdz virtuvē sāk smaržot pēc kanēļa un rullīši ir kļuvuši skaisti zeltaini, deserts ir gatavs.

Šie lavaša rullīši vislabāk garšo vēl nedaudz silti. Tos var pasniegt vienus pašus, bet mēs mājās mēdzam pievienot karoti vēsa bezpiedevu jogurta vai nelielu tējkaroti medus. Tas ir viegls, nav pārāk salds un rada to īsto māju sajūtu.

Šī recepte ir lielisks piemērs tam, kā no pavisam parastām lietām var uzburt kaut ko garšīgu, netērējot tam pusi dienas. Turklāt tas ir arī veids, kā nemanāmi “iemānīt” dārzeņus tiem, kuriem ķirbis parasti negaršo – šajā desertā tas garšo drīzāk pēc marmelādes vai saldas ogas.

Kā jūs parasti gatavojat ķirbi? Vai jums ir kāds viltīgs veids, kā to iekļaut desertos tā, lai pat lielākie skeptiķi prasītu papildporciju? Padalieties ar savu pieredzi komentāros – es labprāt pamēģinātu vēl kādu jaunu deserta recepti!