Tuvojoties Saeimas lēmumam par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, bankas izteikušas aicinājumu meklēt alternatīvu risinājumu. Tās ir kritizējušas esošos priekšlikumus, norādot, ka tie esot nepietiekami precīzi un ietver pārāk lielu valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā, kas, viņuprāt, var radīt negatīvas sekas.
Saeimas deputāti banku nostāju dēvē par draudiem, un viņi nepiekāpjas banku spiedienam.
Banku vadītāji kopīgā izteikuši bažas par to, kā ir plānots palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Bankas uzskata, ka politiķi ir pieņēmuši lēmumu, nepamatoti pamatojoties uz datiem.
Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopoto informāciju, bankas ir saņēmušas gandrīz 35 000 pieteikumu par kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu. Reālas maksātspējas problēmas ir bijušas tikai 57 gadījumos.
Lielākajā daļā gadījumu bankas ir panākušas vienošanos par likmes samazināšanu, savukārt citiem klientiem ir atrasti alternatīvi risinājumi.
Bankas varētu piekrist papildu nodokļa maksāšanai par lielo peļņu, un ieņēmumus no šāda nodokļa varētu novirzīt sociālajai palīdzībai.
Tomēr, ja valsts plāno piespiest bankas samazināt procentlikmes, nozares pārstāvji to uztver kā banku aplaupīšanu un norāda, ka šādi pasākumi varētu radīt tālejošas negatīvas sekas.
Protams, mums ir pienākums aizsargāt mūsu iedzīvotājus, un mēs nepiekritīsim draudiem, kas izpaužas dažādos veidos – gan finansējuma apturēšanu, gan kreditēšanas ierobežojumiem un citiem līdzīgiem pasākumiem, uzsvēra Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).