Šodien parunāsim par viņsaulē aizgājuša tuvinieka dzimšanas dienas atzīmēšanu. Vai tā ir jāsvin kaut kā īpaši? Vai ir jāatzīmē gan nelaiķa dzimšanas, gan Nā*es gadadiena?
Pirmais punkts. Nelaiķa pieminēšana vienmēr nāk par labu gan viņa, gan palicēju dvēselēm. Citiem vārdiem sakot, viņsaulē aizgājuša cilvēka piemiņas godināšana nevar nodarīt nekādu ļaunumu neatkarīgi no tā, kādā dienā tas tiek darīts.
Otrs punkts ir tas, ka senajos rakstos, tostarp kristiešu rakstos, nekas neliecina, ka mirušā dzimšanas diena būtu kaut kā īpaši jāatceras. Tajā pašā laikā nav nekādu kategorisku aizliegumu to darīt.
Tagad palūkosimies, kā tas tiek darīts visā pasaulē. Ļoti bieži tiek organizēti svētku pasākumi, kas veltīti izcilu aizsaulē aizgājušu cilvēku dzimšanas datumam. Piemēram, tiek svinēta simtā gadadiena kopš konkrēta rakstnieka dzimšanas (Respektīvi, rakstnieks jau sen Mi**s, taču parasti tiek atzīmēta viņa dzimšanas, nevis Nā*es diena).
Aplūkosim, kāpēc tas tā ir. Patiesībā viss ir pareizi, jo dzimšana apzīmē dzīvību un dzīvības avotu, bet Nā*e – beigas, eksistences noslēgumu.
Svinot cilvēka dzimšanas dienu, mēs savā ziņā atzīstam, ka viņš ir dzīvs, turpina pastāvēt mūsu gaišajā piemiņā, nezūd viņa labie darbi, bet pati dzīve nebeidzas ar nāvi. Tas ir galvenais gan pārnestā, gan tiešā nozīmē – dvēsele turpina dzīvot un nemirst.
Mūsu kultūrā Nā*es diena vienmēr ir saistīta ar sērām (atšķirībā no austrumu kultūras). Tāpēc ievērojamu personību Nā*es diena parasti netiek atzīmēta, bet dzimšanas diena – cienīta un pieminēta.
Manuprāt, aizgājēju dzimšanas dienas atzīmēšana ir brīnišķīga, lai arī nerakstīta tradīcija. Tādējādi šajā dienā norisinās dzīves svinēšana, dzīvības triumfs pār nāvi, dvēseles mūžības svētki.
Lasi vēl: Ventspilī piegāju pie savas mašīnas un tur tika atstāta zīmīte. Kad izlasiju to es sāku raudāt
Personīgi man vispār nepatīk atceres pasākumi jeb “pominkas” (visbiežāk slāvu tradīcijā), ja vien runa nav par mīļota cilvēka nesenu aiziešanu kapu kalniņā.
Savukārt bēru mielasts galvenokārt vajadzīgs, lai tuvinieki samierinātos ar pašu Nā*es faktu. Galu galā bieži vien pēc tuvinieka aiziešanas aizsaulē ir grūti noticēt, ka tas noticis. Un tieši kolektīvās tikšanās par godu nelaiķim senatnē ļāva samierināties ar zaudējumu. Ja visi apstiprina Nā*es faktu, tas nozīmē, ka tuvinieks ir Mi**s, tas noteikti ir fakts!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Ja iekšēji esi atzinis Nā*es faktu, tad turpmāk mirušā pieminēšanai jābūt ar gaišu noskaņu.
Ja esi zaudējis bērnu, kas jaunāks par 18 gadiem, dodies uz bērnunamu un viņa piemiņai un paspēlējies ar mazuļiem. Pēdējā laikā esmu attālinājusies no materiālā pasaules jēdziena, gūstot pārliecību, ka tas nepavisam nepalīdz dziedināt dvēseli.
Ko es ar to domāju? Naudas ziedošana bērnunamam, godinot mirušā bērna piemiņu, nedarbosies vai darbosies slikti, bet dažos gadījumos var pat nodarīt kaitējumu. Pirmkārt, tu noteikti nezināsi, kādām lietām šī nauda tiks izmantota. Ja šo naudu, nedod Dievs, piesavināsies kāds negodprātīgs cilvēks, tu pasliktināsi savu likteni. Otrkārt, veltot laiku un uzmanību bērnunama audzēkņiem, tu attīrīsi savu likteni un palīdzēsi sava mūžībā aizgājušā bērna dvēselei.
Ja šo pasauli pametis tavs vīrs, kura viņa hobijs bija, piemēram, zīmēšana, tad uzzīmē attēlu viņa piemiņai, apmeklējot zīmēšanas meistarklasi.
Izveido sarakstu ar lietām, kuras tavam mīļotajam patika darīt, un atsauc atmiņā viņa vaļaspriekus.
Ja viņa hobiji neiederas tavā dzīvē, dari to, kas noderēs tev, lai godinātu mīļotā piemiņu.
Piemēram, ja tev ir liekais svars, nedēļu palutini sevi ar veselīgu uzturu un velti savas pūles aizgājējam.
Ja ilgu laiku neesi atbrīvojusies no vecām un nevajadzīgām lietām, organizē tīrīšanu un velti to mirušajam. Tici man, šādā gadījumā tu veiksi mājokļa uzkopšanu ar pavisam citu noskaņojumu!
Atceries, ka izmisums rodas no lepnuma .Mēs uzskatām, ka esam pelnījuši kaut ko labāku, bet tas rada situācijas nepieņemšanu un gremdēšanos melanholijā.
Savukārt ikdienas labie darbi mīļotā piemiņai ir brīnišķīga iespēja kaut nedaudz remdēt bēdas.
Ja Vese***a atļauj, noteiktās dienās tu vari sākt skriet, lai godinātu mīļotā piemiņu.
Redzi, cik daudz laba tu vari izdarīt!
Lasi vēl: “Ziņas par Brūsu Vilissu paliek arvien sliktākas..” – pēdējie jaunumi īpaši apbēdina
Pastāsti, kā tu godini savu mūžībā aizgājušo tuvinieku piemiņu. Būsim pateicīgi, ja komentāros dalīsies ar atceres tradīcijām, kādas ir tavā ģimenē!