Naftas cenas varētu pieaugt par 20 ASV dolāriem par barelu, ja Irānas ražošana piedzīvos triecienu, uzskata Goldman Sachs.
Irāna, kas ir OPEC locekle, ir viens no galvenajiem pasaules naftas tirgus dalībniekiem. Tā iegūst gandrīz četrus miljonus barelu naftas dienā, kas veido aptuveni 4 % no pasaules piedāvājuma. Naftas cenas varētu pieaugt par 20 dolāriem par barelu, ja Irānas ieguves apjoms samazināsies, uzskata Goldman Sachs.
ASV jēlnaftas nākotnes līgumi ceturtdien pieauga par aptuveni 5 % un piektdienas rītā atkal pakāpās, ņemot vērā bažas, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas rūpniecībai, atriebjoties par Teherānas raķešu uzbrukumu šonedēļ.
Tiek lēsts, ka, “ja Irānas ieguve ilgstoši samazinātos par 1 miljonu barelu dienā, tad nākamajā gadā naftas cenas maksimāli pieaugtu par aptuveni 20 ASV dolāriem par barelu,” piektdien CNBC raidījumam “Squawk Box Asia” sacīja Goldman Sachs globālo izejvielu pētījumu līdzvadītājs Dans Struivens.
Ja galvenie OPEC+ dalībnieki, piemēram, Saūda Arābija un AAE, kompensēs daļu no ražošanas zaudējumiem, naftas tirgos varētu būt vērojams mazāks pieaugums – nedaudz mazāks par 10 ASV dolāriem par barelu, piebilda Struivens.
Kopš pagājušā gada 7. oktobrī sākās Izraēlas un Hamas bruņotais konflikts, naftas tirgū bija vērojami ierobežoti traucējumi, bet cenas joprojām bija zem spiediena, ko izraisīja ASV ražošanas pieaugums un vājais pieprasījums Ķīnā.
Tomēr šonedēļ noskaņojums varētu mainīties. ASV jēlnaftas cenas nupat piedzīvoja pieaugumu trešo sesiju pēc kārtas pēc tam, kad Irāna veica ballistisko raķešu uzbrukumu Izraēlai, palielinot spriedzi reģionā. Pēdējās dienās nozares novērotāji ir cēluši trauksmes zvanus, brīdinot par reāliem piegādes draudiem.
Irāna, kas ir OPEC locekle, ir viens no galvenajiem pasaules naftas tirgus dalībniekiem. Tā ražo gandrīz četrus miljonus barelu naftas dienā, un aptuveni 4 % no pasaules piegādes varētu tikt apdraudēta, ja Irānas naftas infrastruktūra kļūs par Izraēlas mērķi, jo Izraēla apsver pretpasākumu veikšanu.
MST Marquee vecākais enerģētikas analītiķis Sauls Kavoničs norādīja, ka Irānas Kharg sala, kas nodrošina 90 % no valsts naftas eksporta, var kļūt par mērķi. “Lielākas bažas rada tas, ka tas ir sava veida daudz nenovēršamāks plašāka konflikta izcelšanās sākums, kas varētu ietekmēt tranzītu caur Hormuza šaurumu,” viņš piebilda.
Citi analītiķi piekrita, ka, ja Izraēla skars Irānas naftas rūpniecību, piegādes traucējumi Hormuza šaurumā varētu kļūt problemātiski. Irāna jau iepriekš ir draudējusi pārtraukt plūsmu caur Hormuza šaurumu, ja tiks ietekmēta tās naftas nozare.
Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem Hormuza šaurums starp Omānu un Irānu ir būtisks kanāls, pa kuru katru dienu izplūst aptuveni piektā daļa pasaules naftas produkcijas. Šis stratēģiski nozīmīgais ūdensceļš savieno jēlnaftas ražotājus Tuvajos Austrumos ar galvenajiem pasaules tirgiem.
Lai gan daži nozares analītiķi uzskata, ka OPEC+ ir pietiekami daudz rezerves jaudas, lai kompensētu Irānas eksporta pārtraukumu, ja Izraēla vērsīsies pret tās naftas infrastruktūru, pasaules rezerves naftas jauda joprojām lielā mērā koncentrēta Tuvajos Austrumos, jo īpaši Persijas līča valstīs, kuras varētu tikt apdraudētas, ja saasinātos plašāks konflikts.