Eirozonas mazumtirdzniecības apjomi augustā pieauga par 0,2 %, atgūstoties no jūlija nemainīgajiem rādītājiem, savukārt Vācijas rūpnīcu pasūtījumi samazinājās par 5,8 %, kas ir lielākais kritums kopš janvāra. Pēc šīm ziņām eiro kurss noslīdēja zem 1,10 ASV dolāru.
Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem mazumtirdzniecības apjomi eirozonā pēc stagnācijas jūlijā augustā nedaudz pieauga.
Augustā salīdzinājumā ar jūliju mazumtirdzniecības apjomi eirozonā palielinājās par 0,2 %, bet Eiropas Savienībā – par 0,3 %. Šie skaitļi ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša pārskatītajiem nemainīgajiem rādītājiem eirozonā un 0,1 % pieaugumu plašākā ES mērogā.
Gada izteiksmē mazumtirdzniecības apjomi eirozonā pieauga par 0,8%, savukārt ES bija vērojams spēcīgāks gada pieaugums – 1%.
Mēneša rādītāji atbilda ekonomistu prognozēm, bet gada rādītāji eirozonā nesasniedza gaidīto 1% pieaugumu, atspoguļojot zināmu patērētāju tēriņu dinamikas vājināšanos visā valūtas blokā.
Dati arī liecināja par neviendabīgiem rezultātiem dažādās kategorijās. Pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanas apjomi pieauga par 0.2%, bet nepārtikas preču, izņemot automobiļu degvielu, pārdošanas apjomi palielinājās par 0.3%. Īpaši jāatzīmē, ka autodegvielas pārdošanas apjomi specializētajos veikalos pieauga par 1,1%.
Aplūkojot atsevišķas dalībvalstis, vislielākais mēneša pieaugums bija Luksemburgā, kur mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 5,3 %. Kipra un Rumānija sekoja ar pieaugumu attiecīgi par 2,2 % un 1,6 %.
Turpretī Dānijā bija vērojams straujākais kritums – mazumtirdzniecība samazinājās par 1,5 %, savukārt Slovākijā, Bulgārijā un Horvātijā arī bija vērojams negatīvs pieaugums, samazinoties par aptuveni 0,7 %.
Vācijas apstrādes rūpniecības pasūtījumu kritums
Lai gan mazumtirdzniecības nozarē bija dažas pozitīvas ziņas, ražošanas perspektīvas Vācijā – Eiropas lielākajā ekonomikā – rādīja daudz drūmāku ainu.
Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem Vācijas apstrādes rūpniecības nozares ienākošie pasūtījumi augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 5,8 %. Šis straujais kritums bija ievērojami lielāks nekā gaidītais samazinājums par 2 %, un tas ir lielākais mēneša sarukums kopš 2024. gada janvāra.
Rūpniecības pasūtījumu kritumu lielā mērā noteica jūlijā veikto lielo pasūtījumu samazināšanās tādās jomās kā lidmašīnu, kuģu, vilcienu un militāro transportlīdzekļu būvniecība. Samazinoties šo lielo pasūtījumu apjomam, apstrādes rūpniecības nozarei bija grūtības saglabāt tempu.
Detalizējot datus sīkāk, kapitālieguldījumu preču pasūtījumi saruka par 8.6%, bet starppatēriņa preču pasūtījumi samazinājās par 2.2%. Arī patēriņa preču sektors piedzīvoja lejupslīdi, pasūtījumiem samazinoties par 0.9%.
Īpaši slikta situācija bija iekšzemes un eirozonas valstu pasūtījumiem, kas saruka attiecīgi par 10.9% un 10.5%. Tomēr pasūtījumi ārpus eirozonas sniedza pozitīvu iezīmi, pieaugot par 3.4%.
Tirgus reakcija: Eiro ir zem spiediena, akcijas krītas
Sliktie rezultāti Vācijas rūpnīcu sektorā negatīvi ietekmēja eiro, kas turpināja lejupvērstu kursu attiecībā pret ASV dolāru. Pirmdienas agrā rīta tirdzniecībā eiro kurss noslīdēja zem 1,10 ASV dolāra, samazinoties par 0,1 %. Tas vienotajai valūtai iezīmē jau septīto zaudējumu sesiju pēc kārtas, kas ir ilgākā zaudējumu sērija kopš 2023. gada septembra.
Eiro neveiksmes veicināja arī Eiropas Centrālās bankas galvenā ekonomista Filipa Leina komentāri, kurš norādīja, ka inflācija eirozonā samazinās straujāk, nekā gaidīts, tādējādi pastiprinot tirgus cerības par gaidāmo procentu likmju samazināšanu.
Arī akcijas visā Eiropā saskārās ar vāju nedēļas sākumu. Euro STOXX 50 samazinājās par 0,3 %, Milānas FTSE Mib indekss uzrādīja sliktākus rezultātus, zaudējot 0,5 %, bet Vācijas DAX kritās par 0,4 %. Turpretī Madrides IBEX 35 indeksa vērtība bija pretēja tendencei, pieaugot par 0,3 %.