Rīgā Olīvija dzīvoja visu savu mūžu. Mācījās labi, iestājās augstskolā, sapņoja par karjeru. Bet viss mainījās līdz ar lielas mīlestības ienākšanu viņas dzīvē.
– “Es dzemdēšu,” Olīvija pārliecinoši teica vecākiem. – Jā, tagad Valdis nav īpaši priecīgs par šo ziņu, taču viss mainīsies, kad viņš ieraudzīs bērnu.
– Un ko darīsi, ja nekas nemainīsies? viņas mamma Gunta bija noraizējusies. – Protams, mēs tev palīdzēsim, bet patiesībā tu riskē palikt viena ar mazuli rokās.
– Varbūt man vajadzētu kārtīgi aprunāties ar tavu Valdi. – Raimonds piedāvāja savu palīdzību. – Viņš ir mana mazdēla tēvs, tāpēc viņam vajadzētu būt atbildīgam par viņu.
– Nav vajadzības iejaukties, mēs tiksim galā paši, un viss būs kārtībā, – Olīvija sprieda. – Tikai Valdim pirmā reakcija uz šo ziņu bija neskaidra, taču vēlāk viņš noteikti pieņems bērnu.
Principā Valdis lēmumu pieņēma jau sen un nekavējoties paziņoja par vēlmi šķirties, jo tēma ar mantinieka parādīšanos viņam bija absolūti neinteresanta.
– Bet tas taču būs pirmais bērns mums abiem, – Olīvija uzstāja uz savu.
– Es nekad neesmu prasījis bērnus, nekad neesmu slēpis , ka man ir sieva. un negrasījos šķirties, – savu nostāju skaidroja vīrietis.
– Ja tu nolēmi sagraut manu ģimeni ar grūtniecības palīdzību, tas ir ļoti muļķīgs lēmums. Mums bija tikai daži randiņi, tu mani iekārdināji, un tas ir arī viss.
– Es neko nedarīju apzināti, bet arī no bērna neatteikšos, – Olīvija apvainojās. – Varbūt tev būs dēls, tu viņu ieraudzīsi un uzreiz mainīsi savu lēmumu, savā jaunības naivumā uzstāja meitene.
Olīvija nešaubījās, viņa bija pārliecināta, ka visi vīrieši pasaulē sapņo par dēlu un mantinieku. Valdim bija sieva, tikai viņiem nebija bērnu, tāpēc viņa nešaubījās, ka viņas mīļākais būs apmierināts. Taču viņš reaģēja ļoti vienaldzīgi un uzreiz pateica, ka šķiršanās nebūs. Olīvijas vecāki nezināja par topošā mazbērna tēva ģimenes stāvokli un nemitīgi vēlējās iejaukties un runāt ar viņu atklāti. To Olīvija negribēja, jo viņa lieliski nojauta stingrā tēva reakciju uz patiesību. Viņa meloja radiniekiem, visu laiku atrunājās un cerēja, ka līdz dzemdībām viss sakārtosies pats no sevis.
– Pēc mēneša tev ir jādzemdē, – Gunta atgādināja meitai. – Ja viņš neizlemj precēties, tas nozīmē, ka viņš vienkārši nevēlas tevi precēt, un tev patiešām jāskatās uz lietām reāli.
– Māmiņ, viss kārtībā, es nekarāšos Valdim uz kakla, – atbildēja meita. – Tagad ir jāgatavojas svarīgākajam un laimīgākajam notikumam dzīvē, un tad tas būs redzams.
Lasi vēl: Kuriem zodiaka zīmes pārstāvjiem jūnijā visulaiku radīsies naudas problēmas?
Olīvija negribēja stāstīt par saviem sapņiem un cerībām. Visu šo laiku Valdis viņai ne reizi nebija zvanījis, un viņas zvani tika atteikti. Tikai nedēļu pirms dzemdībām Olīvija nosūtīja viņam ziņu ar paredzamo izbraukšanas datumu uz Rīgas dzemdību namu.
– Varbūt tev taisnība, – māte mierināja Olīvija, negribēdama viņu lieki uztraukt. – Vīriešiem ne uzreiz pamodās tēvišķais instinkts. Lūk, atcerēsies savu līgaviņu pēc dēla piedzimšanas un steigsies zem logiem ar milzīgu ziedu pušķi un baloniem. Par to sapņoja arī topošā māte un pat sapnī redzēja savu iznākšanu no dzemdību nama ar tuvāko cilvēku piedalīšanos, kurā centrālā figūra bija mīļotais.
– Es jau esmu dzemdību namā, – Olīvija sakopoja savu apņēmību un uzzvanīja viņa numuru.
– Apsveicu, – mierīgi un auksti atbildēja vīrietis. – Es ceru, ka viss ir kārtībā?
– Drīz pasaulē nāks tavs dēls, un es priecāšos, ja tu nolemsi piedalīties viņa dzīvē.
– Vai tu ierosini, ka es kopā ar sievu apmeklēšu bērnu? – Valdis nesaprata. – Atvaino, bet es uzreiz ieskicēju robežas, es neko no tevis neslēpju, un es negrasos pamest sievu.
Nekavējoties ziņojiet likumsargiem, ja uz savas automašīnas ieraugiet ūdens pudeli! Steigšus!
– Es tikai nezaudēju cerību, ka tu mainīsi savas domas, kad redzēsi dēlu, – Olīvija nepadevās. – Es gribēju tev pateikt, ka tev nav jāprecas ar mani, lai piedalītos viņa dzīvē, ja tu to nevēlaties. Es neiebilstu, ja tu vēlēsies un būsi gatavs piedalīties viņa dzīvē tieši šādā veidā.
– Atvainojiet, es steidzos, jauku tev dienu,” teica Valdis un ātri beidza zvanu.
Arī pēc tam Olīvija izmisīgi ticēja, ka viņas mīļotais šaubās, uztraucas un plosās neziņā par viņu kopīgo nākotni. Viņa bija gatava piedot viņam nodarījumus un iepriekšējo atturību, sapņojot par viņa parādīšanos dzemdību namā izrakstīšanas dienā.
– Ja Valdis sagaidīs mani un manu dēlu vismaz ar trim rozēm un paņems bērnu rokās, tad mums būs laimīga nākotne, – viņa vēlējās. – Ja tā nenotiks, tas nozīmē, ka mans dēls nekad nepazīs savu tēvu un es visu darīšu viena pati.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk un uzzinātu, kas notika