Savu vasarnīcu pie Lielupes nepārdošu, lai vai kā meitas mani cenšas pierunāt; Beigās atklājās patiesība

Posted on by Oskars Andersons

Related Post

     

    Es savu vasarnīcu netālu no Lielupes nepārdošu. Visi mani mēģināja pierunāt, bet beigās atklājās visa patiesība.

    Virs lielā galda kafejnīcas pagalmā plīvoja baloni. Bija skaidrs, ka šodien te ir svētki!

    Ap galdu sapulcējušies cilvēki apsveica jubilārus, krāsainos tērptos trīsgadīgos dvīņus Markusu un Kārli. Bija trokšņaini un jautri! Apsveikt zēnus bija ieradušies daudzi radinieki: vecvecāki no tēva puses, tante no Daugavpils ar vīru un meitām, tante Solvita ar dēlu un meitu, kura viena audzināja bērnus. Protams, blakus dvīņiem bija arī viņu mamma un tētis.

    Tikai viens uzaicinātais viesis nebija vēl ieradies. Retā brīdī, kad pie galda bija samērā kluss, vecmamma lūdza savu vedeklu, jubilāru mammu, klusā balsī, bet tā, lai būtu dzirdams:

    – Katrīniņ, kāpēc mana svaine nav atnākusi apsveikt manus mazbērnus? Vai kaut kas notika, vai Maija atnāks vēlāk?

    Katrīna centās atbildēt pēc iespējas pieklājīgāk:

    – Jā, brīdināja, ka mājās pie mums  atnāks tikai vakarā. Viņai bija neatliekamas lietas.

    Dvīņu vectēvs no vīra puses tikai ar ironiju pasmaidīja:

    – Protams, viņai ir neatliekamas lietas. Viņa droši vien atkal gurķi, tomāti un citas lietas  ir svarīgākas par ģimeni. Svētdiena, laika apstākļi lieliski. Protams, ka  pilsētā apsveikt mazbērnus nav tik interesanti, kā cīnīties par ražu.  Eh, pat apskaužu! Sievietei gandrīz 70, un visu mūžu – cīņa! Maniem mazbērniem ir viena neizdevusies vecmāmiņu.

    Viņa sieva knapi slēpa smaidu, bet Katrīnu ne īpaši iepriecināja tas, ka vīra tēvs tik kodolīgi izteicās par viņas māti. Labi, ka viņas māsas bija aizņemtas, kaut ko apspriežot, un nevarēja dzirdēt vīrieša murmināšanu.

    Viņa gribēja kaut ko izdomāt, lai attaisnotu savu mammu, taču atskanēja telefona zvans. Beidzot bija ieradušies animatori, kuri bija iekļuvuši sastrēgumā. Ballīte pārgāja vēl jautrākā līmenī. Ne tikai bērni, bet arī pieaugušie iesaistījās jautros konkursos, un, par prieku Katrīnai, tēvs un vīramāte neatgriezās pie  nepatīkamās sarunas.

    Vakarā, kā solīts, Maija ieradās pie jaunākās meitas, lai personīgi apsveiktu mazbērnus. Tomēr Markuss un Kārlis, noguruši no emociju pilnās dienas, aizmiga, nesagaidījuši vecmāmiņu. Sieviete nevēlējās viņus modināt un, novietojusi maisus ar dāvanām pie bērnistabas durvīm, aizvilka arī vēl divus spaiņus uz virtuvi. Lielākais bija pilns ar gurķiem. Mazākais spainis bija piepildīts ar smaržīgām plūmēm, un tajā pašā rokā Maija ziedu vietā nesa oriģinālu pušķi no dilles lietussargiem, ķiršu un jāņogu zariņiem un mārrutku lapām.

    Baidīdamies, ka viņu tūlīt “liks pie darba” ražas apstrādē, znots sasveicinājās ar savu sievu, paņēma savu klēpjdatoru un steidzās uz guļamistabu. Katrīna, kura arī būtu gribējusi atpūsties, skatoties seriālu, centās būt viesmīlīga…

    Lasi arī: Nekavējoties ziņojiet likumsargiem, ja uz savas automašīnas ieraugiet ūdens pudeli! Steigšus!

    – Lūk, māmiņ, mēs tev esam atnesuši gabaliņu dzimšanas dienas kūkas. Es uzsildīšu tējkannu, un varam iedzert tēju…

    Maija tikai palūdza:

    – Tēja tas ir labi. Tu, meitiņ, kamēr ūdens vārās, iedod man lielu katliņu. Es tev tagad pagatavoju marinētus gurķus, un pēc tējas mēs gatavosim plūmes. Ko tu no tām gribi gatavot: ievārījumu, kompotu vai saldētas?

    Katrīna atbildēja negribīgi:

    – Māmiņ, patiesībā es gribētu atpūsties, nevis gatavot ēst..

    Viese, kas jau bija sākusi mazgāt gurķus, paraustīja plecus:

    – Atpūties! Kas tev aizliedz? Tas ir stundas jautājums!

    Zinādama, ka strīdēties ar māti ir bezjēdzīgi, Katrīna atnesa no balkona trauku, lai pagatavotu savu iecienīto plūmju ievārījumu. Turklāt tagad vairs nebija iespējams strīdēties. Sievietei bija jādodas uz darbu, un viņa cerēja, ka māte viņu atbalstīs dēlu sli***as gadījumā, lai viņai pašai nebūtu jāņem sli***as lapa.

    Izvilkusi kauliņus no nogatavojušām plūmēm, Katrīna dalījās ar savu ideju un saņēma ļoti negaidītu atbildi:

    – Es, protams, palīdzēšu, bet tikai tad, ja pati nebūšu aizņemta. Tu taču zini, ka man ir vasarnīca! Turklāt tu jau pusgadu ved zēnus uz bērnudārzu, viņi ir pielāgojušies, varbūt viņi ne***ms.

    Tomēr šī vakara saruna ievadīja notikumus, kas atklāja visu patiesību…

     

    Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

    Tevi noteikti interesēs

    COMMENTS

    Leave a Comment