Savu vasarnīcu pie Lielupes nepārdošu, lai vai kā meitas mani cenšas pierunāt; Beigās atklājās patiesība

Protams, Katrīna gribēja dzirdēt pavisam citus vārdus, bet varbūt viņa paniku taisīja velti. Maija sālīja gurķus, bļodā lika uz pusēm pārgrieztas plūmes, pārlejot tās ar cukuru. Izejot no dzīvokļa, sieviete atgādināja:

– No rīta celies agri, tūlīt uzliec uz plīts pārlietu ar ūdeni. Ļauj tam uzvārīties, noņem putas, vāri vēl 5 minūtes, un vari izslēgt. Rūpīgi pārklājiet katlu ar dvieli un ļaujiet atdzist. Vakarā to atkal uzvāri. Atstājiet līdz rītam, pēc tam vāri vēl 5 minūtes un vari iepildīt burkās.

Aizverot durvis, nogurusī Katrīna bija gatava beidzot rīkoties. Viņa tā arī nodomāja, kā teica vīra tēvs – zēniem patiešām ir neizdevusies vecmāmiņa…

Kā vēlāk izrādījās, līdzīga doma “klejojusi” visu trīs Maijas meitu galvās. Sievietes bija sapulcējušās virtuvē pie Paulas, vecākās no viņām, lai pārrunātu gatavošanos mātes 70. dzimšanas dienai, taču raiti pārgāja pie diskusijas par viņas uzvedību.

Katrīna sūdzējās māsām, ka mamma nesteidzas palīdzēt ar bērniem un grasās līdz ziemai palikt vasarnīcā.

Paula nopriecājās:

– Ak, jūs taču nepazīstat mūsu mammu. Es to visu jau esmu piedzīvojusi. Manas meitenes gāja skolā, tāpēc tikai no decembra līdz aprīlim varēju paļauties uz viņas palīdzību. Pārējo laiku nu nekādi… Mammai prātā bija tikai vasarnīcā un viss! Nav un nebija viegli protams, bet arī bez viņas līdzdalības izdodas visu sakārtot.

Vidējā meita Santa bija kategoriskāka:

– Tā vairs nevar turpināties! Man Martiņa nākamgad iet uz skolu, mums kaut ko ar šo sasodīto vasarnīcu vajag izlemt. Tu taču zini, ka es nevaru meitu aizvest un paņemt, citādi nebūs vispār naudas…

Nokārtojušas visas svinību lietas, sievietes nolēma maigi aprunāties ar māti un pierunāt viņu atteikties no vasarnīcas. Viņas nolēma sarunu uz ilgu laiku neatlikt.

Svētku mielasta noslēgumā par godu Maijas 70. dzimšanas dienai Paula, kā viņai likās tikai mīļi uzsāka sarunu:

– Māmiņ, lai gan tu esi jaunāka par jauniešiem, tev tomēr jādomā par savu veselību. Atsakies no šīs vasarnīcas. No tās tev tikai sāpēs, īpaši tāpēc, ka tagad visus dārzeņus veikalā vari pirkt visu gadu.

Maija tikai izteiksmīgi atbildēja:

– Pauliņ, tu domā, ka man vasarnīca ir tikai izklaide? Nē tā ir arī mana atpūta un fiziskā nodarbe. Vienkārši gulēt uz dīvāna nav tā jautrākā lieta ko darīt. Tas nav domāts man…

Santa un Katrīna pievienojās sarunai, sakot, ka fiziskās slodzes var iegūt pilsētā un ka mamma zemes gabalu liek augstāk par veselību.

Maija veltīja meitām vērīgu skatienu un pārtrauca viņu kņadu:

– “Nē, manas mīļās meitas. Es nepārdošu mājiņu, un nepārlieciniet mani. Es zinu, ka jūs raizējaties nevis par manu veselību. Jūs gribat, lai es vairāk nodarbojos ar mazbērniem, bet galu galā vismaz pensijā man būtu jābūt arī izklaidei, ne tikai pienākumiem.

Varbūt tas izklausīsies egoistiski, bet, kad būsi manā vecumā, sapratīsi, ka nevar visu laiku upurēt savas intereses! Turklāt es jums nelieku strādāt vasarnīcā, bet jūs esat gatavas padarīt mani par kalpu pat ne diviem, bet sešiem kungiem. Nē, es to nevaru. Kad varēšu tad palīdzēšu! Bet tad kad es varēšu nevis kad jums vajadzēs!

Meitas netaisīja skandālu, bet vēl vairāk tikai nodomāja, ka viņu māte ir neizdevusies vecmāmiņa.

Un kā domājat jūs? Vai viņu mammai ir taisnība, vai tieši otrādi – meitu uzvedība ir pamatota?