– Esam ieradušies! sacīja taksists, pagriezies pret meiteni.
Izkāpjot no mašīnas, Jana bija šokā no redzētā. Šī māja izskatījās biedējoša. Acīmredzot neviens šeit ilgu laiku nekādus remontdarbus nebija veicis vai vispār šeit nav dzīvojis. Jaunā sieviete ienesa pagalmā savus mājdzīvniekus un koferus. Bet zāle bija nomīdīta, it kā pirms stundas pa to būtu staigājis cilvēks.
– Tas ir dīvaini, varbūt es nonācu nepareizā vietā? Jana pie sevis nolēma, uzmanīgi skatoties apkārt.
Tad viņa beidzot uzdrošinājās uzkāpt uz lieveņa un atvērt smagās koka durvis. Mājā garšīgi smaržoja pēc ceptiem kartupeļiem. Kāds saimniekoja virtuvē. Tad Jana strauji atvēra otrās durvis un sastinga. Tās acis skatījās uz viņu tā, ka Jana ieknieba sev rokā. Nē, tas nebija sapnis. Viss tiešām notika īstenībā!
– Tēti?! Jana iesaucās un noģība.
Pēc maza brīža jaunā sieviete atjēdzās un ieraudzīja, ka tēvs vicina dvieli virs viņas galvas.
– Tēt, vai esi pārliecināts, ka es nesapņoju? Es tevi nesen apglabāju! Jana nebeidza brīnīties, berzējot acis.
– Tieši tā, mana meitene. Tu nesapņo, Rolands atbildēja.
Pusdienu laikā viņš pastāstīja, ka īsi pirms “nāves” viņu vajājuši biznesa konkurenti un viņš daudzkārt saņēmis draudus par izrēķināšanos. Rolands bija spiests izdomāt šo neparasto plānu, lai izvairītos no īstas nāves un saglabātu visus savus ietaupījumus. Viņš pārdeva uzņēmumu pats sev, bet nauda tagad glabājās pie viņa.
– Bet tavs ķermenis taču tika izvilkts no automašīnas! meita joprojām bija neizpratnē.
– Nē, meita. Tur atradās kāda pilsētas bezpajumtnieka mirstīgās atliekas. Es nopirku viņa ķermeni, apsolot pārējiem bomžiem, ka viņš tiks apglabāts ar cieņu. Viņi man noticēja. Protams, es viņiem iedevu diezgan daudz naudas. Tāpēc, dzēšot ugunsgrēku automašīnā, glābēji ķermeni noturēja par manējo, tēvs paskaidroja.
Jana paslavēja tēvu par viltīgo savas nāves inscenēšanu. Viņa gribēja zināt, kur abi turpmāk dzīvos, un tēvs atbildēja, ka pagaidām būs jāmitinās šajā mājā.
Vakarā tēvs un meita devās pie miera, bet agri no rīta kāds pieklauvēja pie durvīm.
Izberzēdams acis, Rolands noelsās. Uz sliekšņa stāvēja Nelija un izbrīnā skatījās uz savu bijušo priekšnieku.
Tu?! Bet kā… viņa apmulsusi jautāja.
Nu tā, Neļenka. Tagad mana dzīvesvieta ir šeit, teica vīrietis.
Jana bija sajūsmā. Viņa jau sen bija sapņojusi, lai tētis atrastu sev dzīvesbiedri, un pieticīgā Nelija bija diezgan piemērota sievas lomai.
Tā viņiem trim sākās viņu dzīve ciematā. Viņi izveidoja savu saimniecību, un drīz visiem ciemata iedzīvotājiem bija iespēja iegūt darbu pie Rolanda. Nelija kļuva par viņa sievu un palīdzēja vīram it visā.
Jana atvēra dzīvnieku patversmi un sāka strādāt par veterinārārsti. Savus saslimušos mājdzīvniekus pie Janas veda no visa rajona, jo tikai viņa varēja noteikt precīzu diagnozi, izrakstīt nepieciešamās tabletes vai injekcijas un vienkārši pateikt savu mīluļu saimniekiem, kā rīkoties slimības gadījumā. Tik gādīgu veterinārārstu cilvēki sen nebija redzējuši. Kaimiņu ciemu iedzīvotāji pat apskauda vietējos ļaudis, jo viņu vidū bija brīnumdakteris.
Lasi arī: VID Steidzami nāk klajā ar paziņojumu visiem iedzīvotājiem! “Tas var skart pilnīgi ikvienu”
Jana bija ļoti laimīga, dzīvojot ciematā blakus cilvēkiem, kas viņai ir dārgi. Reiz viņa pat iedomāties nespēja, ka atkal satiks savu tēvu dzīvu, bet tagad dzīve viņai deva arī māti. Lai gan, protams, neviens īsti nevarēja aizstāt viņas pašas māti, kuras piemiņu Jana saglabāja visu mūžu.
Vai tev patika šis aizkustinošais stāsts? Priecāsies, ja padalīsies savās emocijās komentāros!
Arī interesanti: Kā panākt, lai kaķis ar suni sadraudzētos