Sieviete palika stāvoklī pēc 60 gadiem, tomēr viņa šo bērnu gaidīja, bet viņas mīļotais gan nē. Viņš uzskatīja, ka tas būs tikai traucēklis un padzina sievieti stāvoklī no mājas.
Rokoties sievas somā, Juris nebeidza kurnēt: Kā viņa var kaut ko atrast šajā juceklī? Kur tā ir, mana loterijas biļete?
Bet pēkšņi viņš ieraudzīja lietu, kas iekrita acīs un ļoti samulsināja. Somā viņš atrada grūtnieces medicīnisko karti!
– Katrīna, kas tas ir? vīrietis pārsteigts jautāja, ieejot virtuvē un kratot atrasto dokumentu sievietes deguna priekšā.
– Ak, es gribēju tev visu pastāstīt vēlāk! – sieva apjukumā teica.
– Kad tu man gribēji pateikt? Kad bērniņš piedzimtu? Juris bija dusmīgs.
Viņš nebūtu ieskatījies Katrīnas somā, ja nemeklētu loterijas biļeti. Pati sieviete viņam bija teikusi, ka glabā šo biļeti savā somā, aizmirstot par medicīnisko karti. Sievišķīga aizmāršība, protams.
– Klausies, Katrīna, varbūt, kamēr nav par vēlu, tu tiksi no viņa vaļā? Tomēr mums abiem ir 62 gadi, kādi bērni vecumdienās? Ja nu mums veselība pasliktināsies un mēs nevarēsim pienācīgi parūpēties par bērnu?
– Nē, šāds variants netiek apspriests! atcirta sieva.
– Katrīna, es nesaprotu, vai tu esi muļķe vai kā? Kā mēs varēsim izaudzināt bērnus šajā vecumā? Man, piemēram, nebūs spēka! Ja ar mani nekonsultējies, tad kā saruna var turpināties?
Juris nolēma padzīt sievu grūtnieci no mājas. Vīrietis nosprieda, ka viņam nevajag tādu slogu, kuru viņš jūt, ka nepavilks. Tomēr Katrīna negrasījās atteikties no bērna un devās dzīvot pie meitas.
Natālija dzīvoja atsevišķi no vecākiem. Jurim bija grūti samierināties ar viņas izvēli. Meita pretēji tēva gribai bija apprecējusies ar melnādainu vīrieti, bet tagad arī sieva “uzmetusi”.
Tā Juris vecumdienās palika viens. Draugi, protams, vīrietim bija, tikai viņi nesaprata viņa nedienas. Juris visu mūžu bija nodzīvojis kopā ar sievu, un tagad viņa ir nolēmusi dzemdēt! Kapēc? Jurim asinspiediens bieži paaugstinās, un kā to savienot ar knupīšiem, autiņiem un raudāšanu naktī. Nē, dzemdēt 62 gados – tas ir kaut kāds murgs! Kā Katrīna pārdzīvos dzemdības? Tad Juris atcerējās, ka viņa paziņa strādā dzemdību namā un piezvanīja viņai.
– Lailas kundze. Mana sieva drīz dzemdēs. Mums bija neliels konflikts, bet es uztraucos. Tu piezvani, lūdzu, kad mana sieva pie tevis ieradīsies, labi? pauda Juris.
Un viņa piezvanīja. Uzzinājis, ka sievai tūlīt būs dzemdības, satrauktais vīrietis skraidīja pa māju. Viņš vairs neatcerējās, ko vajag aiznest sievai uz dzemdību namu. Tad viņš saprata, ka Katrīna ir kopā ar abu meitu un znotu! Uzvilcis izejamo kreklu, Juris devās uz dzemdību namu.
Viņš ieradās ārstniecības iestādē, bet neredzēja ne meitu, ne znotu. Izrādījās, ka viņa sievai jau bija veikts ķeizargrieziens. Bija jāgaida gaitenī līdz operācijas beigām. Drīz vien no dzemdību zāles iznāca jauniņa medmāsa, turot rokās nelielu sainīti.
– Apsveicu, jums piedzimis dēls! – jaunā sieviete svinīgi paziņoja, piedāvājot Jurim paņemt mazuli rokās.
Vīrietis pastiepa rokas.
Lasi vēl: Sākusies otrā maija dekāde! Pastāstīsim, ko Augstākie spēki mums sagatavojuši šim periodam
– Nu, iepazīsimies, dēliņ, teica jaunais tēvs, paskatoties uz mazuli, un tūdaļ sastinga. Nē, viņš to noteikti nebija gaidījis! Sedziņā ietītais jaundzimušais nav viņa bērns! Šis bija ar melnu ādas krāsu. Vai tiešām viņa sieva un znots pastrādājuši kaut ko grēcīgu?
Bērniņš sāka raudāt.
Dīvains stāsts