Lūša augums skaustā var sasniegt pat 75 cm un lūša dzīves vidējais ilgums ir 11 līdz 17 gadu. Mazuļi plēsējiem pasaulē parasti nāk maijā un to skaits parasti metienā ir no diviem līdz trim lūsēniem. Dabiskajā vidē lūsim ir tikai viens ienaidnieks un tas ir vilks.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, pirms 5 gadiem Latvijas teritorijā mitinājās ap 1500 lūšu. Atliek vien minēt, cik to ir šobrīd, pēc tam, kad tos iekļāva īpaši aizsargājamo sugu sarakstā…
Parasti lūši mitinās skujkoku un jauktu koku mežos, kur ir samērā biezs pamežs, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, purviem vai, piemēram, nodegušām teritorijām. Šie plēsēji parasti arī mitinās tur, kur ir pieejams dzeramais ūdens – tātad, tuvumā jābūt kādai upei vai vismaz strautam.
Dziedina prātu un ķermeni, pasargā mājokli no ļaunuma: mājās jātur tikai viens populārs augs
Teorētiski lūšu skaitās uzmanīgi dzīvnieki, kurus brīvā dabā nemaz tik viegli ieraudzīt nevarot. Pārsvarā šie plēsēji ir vientuļnieki, izņemot tos periodus, kad ir vairošanās periods. Tāpat ierasti dienas laikā šie dzīvnieki guļ, bet aktīvi ir krēslas un tumsas laikā.
Kā jau minēts, lūsis ir plēsējs un vislabāk tam garšo gaļa. Savā dabiskajā teritorijā lūši medī zaķus, stirnas, lapsas, putnus, vāveres, peles un citus grauzējus, bebrus. Turklāt ēdiena šim plēsējam vajag daudz – dienā lūsis apēd apmēram 2 kilogramus gaļas.
Latvijā sastopams Eirāzijas lūsis, kas ir visizplatītākā no četrām pasaulē zināmajām lūšu sugām.
Lūsis ienāk mājas pagalmā netālu no Mazsalacas: