Nevis nelaimes gadījums, bet lāsts: kādu lomu “Titānika” tūristu traģēdijā spēlēja pazudušā batiskafa pilota sieva

18. jūnijā piecu cilvēku kompānija iekāpa kompānijas OceanGate batiskafā un nolaidās Atlantijas okeāna dzelmē, lai redzētu “Titāniku”, kas nogrima 1912. gadā.

Uz klāja atradās firmas Stockton Rush izpilddirektors, franču zinātnieks Pols Henrijs Nardžeols, britu miljardieris Hamišs Hārdings, Pakistānas uzņēmējs Šahzada Davuds un viņa dēls Sulemans.

Ekspedīcija, kas tika organizēta ar vēlmi redzēt leģendāro vraku savām acīm, sākās svētdien ap pulksten četriem no rīta, taču tās dalībnieki pēc 1 stundas un 45 minūtēm zaudēja kontaktu ar pavadošo kuģi “Polārais princis”.

Apkalpei bija jānosūta ping signāls ik pēc 15 minūtēm. Pēdējo reizi zemūdene kontaktējās, kad tā atradās tieši virs Titānika. Tiek uzskatīts, ka zemūdene tagad atrodas aptuveni 4000 metru dziļumā.

Glābēju komandām izdevies atrast zemūdens atlūzas. Pēc aprēķiniem, 22.jūnijā gaisam batiskafā vajadzēja beigties, un tajā esošos vairs nebija iespējams glābt.

Lasi vēl: Kā mūs var apmānīt tirgū. Lūk, pieredzējušas pārdevējas vēstītais par tirgotāju blēdībām!

Kamēr notika meklēšana, atklātībā nāca biedējošas detaļas par OceanGate izpilddirektora Stoktona Raša, kurš vadīja pazudušo zemūdens kuģi, sievu. Viņa izrādījās pēctece diviem pirmās klases pasažieriem, kuri gāja bojā, kad 1912. gadā nogrima okeāna laineris.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā