Latvijā, veicot transportlīdzekļa tehnisko apskati, CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcija) reģistrē automašīnas odometra nobraukuma datus. Šie dati tiek ierakstīti CSDD datubāzē, kas nodrošina vieglu un bezmaksas piekļuvi automašīnas odometra rādījumiem.
Šo informāciju var viegli atrast, izmantojot automašīnas numura zīmi vai reģistrācijas numuru. Tas nodrošina gan transportlīdzekļu pārbaudi, gan arī nodrošina pieejamību datiem, kas ir svarīgi gan transportlīdzekļu vēstures noteikšanā, gan arī pircēju un pārdevēju uzticamības pārbaudē. Šāda sistēma palīdz uzlabot drošību un pārredzamību satiksmes drošības jomā.
Šobrīd saskaramies ar paradoksālu situāciju, kur odometra manipulācijas paliek bez sodiem. Tas nozīmē, ka automašīnām ar manipulētiem odometriem ir atļauts brīvi darboties, neuztraucoties par sekām. Tomēr pircējiem ir jāuzņemas rūpes pirms automašīnas iegādes, veicot rūpīgu izpēti, kas ietver CSDD datubāzes pārbaudi.
Šāda situācija rada starp likumdošanas prasībām un patieso praksi, kas ietekmē gan pircējus, gan arī sabiedrību kopumā. Šādas odometra manipulācijas var būtiski ietekmēt automašīnas vērtību un darbības drošību, tādēļ ir svarīgi, lai tās tiktu efektīvi novērstas un sodītas, nodrošinot taisnīgu un drošu transportlīdzekļu tirgu. Šajā sakarā likumdošanas un pārraudzības iestādēm ir jāsaglabā stingrs regulators, lai aizsargātu gan patērētāju intereses, gan arī sabiedrības drošību un uzticību transportlīdzekļu tirgum.
Latvijā pašlaik ir paredzēts administratīvs sods par odometra manipulācijām vai to reklamēšanu. Tomēr, neskatoties uz šo noteikumu esamību, faktiski šādi naudas sodi reti tiek piemēroti.
Iekšlietu ministrijas Administratīvo pārkāpumu departamenta sniegtā informācija liecina, ka pēdējo divu gadu laikā nav reģistrēti šādi pārkāpumi. Turklāt, dati par vispārējiem administratīvajiem pārkāpumiem un attiecīgajiem sodiem, kas saistīti ar likumu “Par ceļu satiksmes likumu” 81. pantu, ir ierobežoti vai pat trūkst.
Šāda sistēmas neefektivitāte odometra manipulāciju apkarošanā Latvijā norāda uz nepieciešamību ieviest alternatīvus sodus. Krāpnieciskas darbības ne tikai ietekmē patērētājus un nozari ar maldinošu informāciju, bet arī ļauj likumpārkāpējiem izvairīties no atbildības. Šajā kontekstā ir jāapsver jaunu, efektīvu soda veidu ieviešana, lai nodrošinātu godīgu un drošu vides automašīnu tirgu.