Kā kaitēkli atpazīt?
Zeltvēdera mūķene prasa daudz gaismas un siltuma, tāpēc tā parasti sastopama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs, meža malās, alejās, augļu dārzos un līdzīgās vietās. Mūķenes kāpuri ir polifāgi, tādēļ tie var baroties uz daudzu sugu lapu kokiem, tostarp ozoliem, apsēm, liepām, vīksnām, vilkābelēm, augļu kokiem (bumbierēm, plūmēm, ķiršiem u.c.), kā arī citiem lapu kokiem.
Zeltvēdera mūķenei ir viena paaudze gadā. Tauriņi dēj olas jūlijā, uz lapu apakšpuses, kas tiek nosegtas ar matiņiem no mātīšu ķermeņa apmatojuma. Augustā no šīm olām izšķiļas jaunie kāpuri. Kāpuri barojas grupās ar koku lapām un rudenī veido satīklojumus, kuros iepīti zari un lapas. Satīklojumos var koncentrēties pat vairāki simti kāpuru, un šādās “ligzdās” tie arī pārziemo. Satīklojumi parasti ir nelieli, apmēram dūres lielumā, un atrodas koku vainaga augšējā daļā.
Aprīlī, līdz ar lapu plaukšanu, pārziemojušie kāpuri atsāk baroties individuāli. Strauji augošie kāpuri var pilnībā apgrauzt kuplus ozolus, atstājot tos bez lapām. Lai gan šādi koki izskatās nolemti bojāejai, tie spēj atjaunoties nākamajā gadā. Koki iet bojā tikai ļoti retos gadījumos, parasti, ja ir pakļauti vairākiem negatīviem faktoriem, ne tikai zeltvēdera mūķenes iedarbībai. Iestājoties vēsākam laikam, kāpuri atkal atgriežas ligzdās.
Lasi vēl: Ļoti, ļoti iespaidīgs un bailīgs skats… Daugavpils novadā novērots milzīgs tornado “brālēns”: aculiecinieces video
Jūnijā kāpuri iekūņojas, vai nu grupās, vai individuāli. Pirms iekūņošanās kāpuri izklīst, meklējot vietu, kur to darīt, un šajā posmā tie var masveidā var ieklīst arī cilvēku mājokļos, kas, protams, ir ļoti bīstami.
Jūnija beigās līdz jūlija sākumā izlido balti tauriņi ar brūnu ķermeņa aizmugures daļu. Tauriņus pievilina gaisma, pārsvarā tie ir tēviņi, bet mātītes slēpjas augu lapotnē.
Izplatās ar automašīnu palīdzību…
Kāpuri var viegli izplatīties ar automašīnu palīdzību, kuras ir novietotas zem inficētiem kokiem. Tāpēc ir svarīgi nenovietot transportlīdzekļus zem šādiem “aizdomīgiem” kokiem.
Masveida savairošanās parasti beidzas, kad patogēnās sēnītes izplatās kaitēkļa populācijā. Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās, ieteicams uzvilkt aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu apģērbu. Ja plānots veikt āra darbus sausā laikā, ieteicams aplaistīt pagalmu, lai toksiskie matiņi netiktu atkārtoti pacelti gaisā un “pieliptu” pie zemes.
Lai atbrīvotos no kāpuriem, kas nokļuvuši uz dzīvojamām ēkām, vislabāk izmantot putekļu sūcēju ar ūdens filtru, pievienojot ūdenim nedaudz ziepju. Ja savairošanās tikko sākusies, ļoti efektīva ir satīkloto “ligzdu” nogriešana ziemā un agrā pavasarī, kad kāpuri vēl nav pametuši savas ligzdas.