Valsts augu aizsardzības dienests šonedēļ saņēmis ziņas par Zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanos Zemgalē, Dobeles novada Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciemā. Diemžēl tās ir ļoti bīstamas arī cilvēkiem.
2021. gadā Zemgalē pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās, bet 2022. gadā konstatēta tās izplatība jaunās vietās Zemgalē. VAAD sadarbībā ar Valsts meža dienestu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” speciālistiem veica pasākumus, lai apzinātu zeltvēdera mūķenes izplatību: izvietoja feromonu slazdus tās izplatības noteikšanai un rudenī, kad zeltvēdera mūķene ir izlidojusi, veica tās izplatības novērtējumu.
2023. gadā zeltvēdera mūķene jaunās vietās netika konstatēta. Šajā pavasarī apsekotas vietas, kur iepriekš bija novērota kukaiņu savairošanās, un secināts, ka, pateicoties pērn augusta spēcīgajai krusai, visi perēkļi tika iznīcināti un zeltvēdera mūķene nav konstatēta.
Ar ko tā ir bīstama?
Šis kaitēklis ne tikai apgrauž lapu koku lapas, bet arī apdraud cilvēku ve*****bu.
Tauriņa kāpurus sedz kupls apmatojums, kuru tie izmanto aizsardzībai, nometot šos matiņus. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa ādas un acu iekaisumu. Cilvēkiem saskarsme ar šiem matiņiem var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus!
Izpildi testu!
Tie ir ļoti viegli un vējš tos var atkārtoti pacelt gaisā. Izsitumi, ko izraisa matiņi, var parādīties uzreiz pēc saskares vai pēc vairākām stundām un var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām.
Matiņi ir sastopami arī kāpuru veidotajos satīklojumos, kokonos (kas ir dūres lielumā), ko tie auž pirms iekūņošanās, un nomestajos apvalkos, kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski. Lielāko risku toksiskie matiņi rada no maija sākuma līdz jūlija beigām.
Papildus tam, zeltvēderes mūķenes ilgstoša savairošanās var izraisīt arī pat koku nokalšanu.
Bet kā tad no tās tikt vaļā?
Raksta turpinājums nākošajā lapā: