Nākamajā simtgadē Eiropas Savienības ikgadējie zaudējumi klimata pārmaiņu dēļ pārsniegs vienu triljonu eiro. Pie šādiem secinājumiem nonāca Eiropas Vides aģentūras eksperti.
Saskaņā ar viņu prognozēm simtiem tūkstošu cilvēku kļūs par ekstrēma karstuma seku upuriem. Līdz 2050. gadam vidējā temperatūra kontinentā paaugstināsies par trim grādiem, bet vēl pēc 50 gadiem – par septiņiem.
Kuras valstis, pēc zinātnieku domām, līdz tam laikam kļūs neapdzīvojamas? Un citas skarbas prognozes… Stāsta raidījums “Cilvēces noslēpumi” ar Oļegu Šiškinu.
Ugunsbīstamie planētas reģioni! Šiškins pievērsa uzmanību diviem reģioniem, kas saitīti ar ASV, lai arī šādu teritoriju globālā līmenī, protams, ir daudz vairāk.
Baisie notikumi Havaju salās
Raidījumā tika parādītas sekas, ko izraisīja vairāki plaša mēroga ugunsgrēki Havaju salās. Tie aptvēra Klusā okeāna štatu 2023. gada augusta sākumā.
Visvairāk ugunsgrēku notika Maui salā. Notikušais iznīcināja aptuveni divus tūkstošus ēku, vairāk nekā 100 cilvēku gāja b**ā. Ugunsgrēku nodarītie zaudējumi tika lēsti 5,5 miljardu ASV dolāru apmērā.
Klusā okeāna salu iedzīvotājus plosošie notikumi pārsteidza nesagatavotus, taču meteorologi jau sen bija brīdinājuši, ka agrāk vai vēlāk tā notiks.
Globālo klimata pārmaiņu dēļ Havaju salas ar katru gadu kļūst karstākas un sausākas. Lauksaimniecības zemes pamazām kļūst neapsaimniekotas, un lauksaimnieki tās pamet. Zemes gabali aizaug ar nezālēm, kas palielina arī ugunsgrēku risku.
“Zemeslodes subtropu un tropu zona diezgan bieži cieš no ugunsgrēkiem, jo virs zemes valda augsta spiediena josla.
Un tur, kur ir augsts atmosfēras spiediens, notiek gaisa pazemināšanās. Pazeminoties, gaiss sakarst, un, ja tas sakarst, ūdens pilieni, ja tie tajā ir bijuši, iztvaiko,” skaidroja Darja Guščina.