Ir cilvēki, kam pietiek nedaudz sanervozēties, un tūlīt pat sākas stipras sirdsklauves. Ko darīt, ja pat ārsti uzskata, ka šādās reizēs zāles lietot nav nepieciešams, ka jāatslābinās un jānovērš uzmanība no nepatīkamajām sajūtām, taču tas nekādi neizdodas?
Ir vairāki vienkārši veidi, kas palīdzēs šo problēmu atrisināt, un katrs pats spēs sev palīdzēt.
Elpošana
Panākt, lai elpošana kļūtu normāla, iesākumā nav viegli, jo cilvēks ir sabijies, tāpēc elpo bieži un dziļi. Taču jāsakopo viss gribasspēks un bezmaz jāpiespiež sevi elpot retāk. Tas prasīs vairākas minūtes. Turklāt jāseko, lai ieelpa sāktos ar vēderu: vispirms paceļas tas, un tikai pēc tam izplešas krūškurvis. Var sev palīdzēt ar rokām.
Viena jāuzliek uz vēdera, bet otra – uz krūtīm. Šādi būs jūtams, ka apakšējā, vēderam pieliktā plauksta, nedaudz paceļas pirmā, bet krūtīm pieliktā – otrā.
Kad elpošana beidzot pakļāvusies kontrolei, var pāriet pie vingrojuma otras daļas, kuras pamatuzdevums ir maksimāli pagarināt izelpu. Ideāli, ja ieelpas un izelpas attiecība ir 1:4. Proti, ja ieelpa ilgst 2 sekundes, izelpai jābūt 8 sekundes garai. Starp ieelpu un izelpu var iestarpināt nelielu pauzi – tā palīdzēs koncentrēties un novērst uzmanību no problēmas, ko sirdsklauves lēkmes gadījumā arī vajadzēja panākt. Lai cik neticami tas arī šķiet, lēkme vispār jāaizmirst, un elpošanas vingrojumi šajā situācijā ir neaizstājami – tie liek pārslēgties un koncentrēt uzmanību citam uzdevumam un arī vismaz nedaudz atslābināties. Gana bieži tas dod ātru efektu – sirdsritms palēninās, un pēc dažām minūtēm lēkme pāriet.
Kustības
Ja nu tomēr elpošanas vingrojumi nepalīdz, uzdevums jāpapildina ar ritmiskām muskuļu kustībām, piemēram, izpleš rokas uz sāniem vai paceļ uz augšu. Ja šīs kustības saskaņo ar elpošanu, efekts būs daudz izteiktāks. Taču ir viens “bet”. Tā kā lēkme var cilvēku piemeklēt jebkurā laikā un jebkurā vietā: uz ielas, veikalā, transportā, darbā, daudziem vienkārši būs neērti citu priekšā vicināties ar rokām, ko nevar teikt par mazāk pamanāmo elpošanu.
Taču arī no šīs situācijas ir izeja, un tā ir – iešana. Ļoti daudzi, sajūtot sirdsklauvju lēkmi, cenšas apsēsties, taču patiesībā jārokojas gluži pretēji – ir nedaudz jāpastaigā. Turklāt to var darīt jebkurā tempā – gan lēni, gan ātri. Galvenais, lai kustības būtu vienmērīgas un ritmiskas. Un, protams, iešanu var apvienot ar elpošanu – tad lēkme pāries ātrāk.
Iztēle
Vieglas lēkmes gadījumā var iztikt ar citu psiholoģisku paņēmienu. Jāatsauc atmiņā kāda ļoti patīkamā pagātnes epizode, kad sajūtas bija tikai pozitīvas un mierpilnas.
Tiem obligāti jābūt reāliem notikumiem, toties nav svarīgi, kad tie bijuši: pirms pāris nedēļām vai pirms vairākiem gadu desmitiem. Galvenais – iespējami precīzāk un spilgtāk šo situāciju atsaukt atmiņā. Atcerēties smaržas, skaņas, apgaismojumu, priekšmetu krāsas…
Radīto ainu jācenšas saglabāt acu priekšā maksimāli ilgi. Ļoti bieži šis paņēmiens palīdz novērst lēkmi īsā laikā.
Kad lēkme pārgājusi
Kad lēkme pārgājusi un cilvēks ir nedaudz nomierinājies, paliek jautājums: ko darīt tālāk? Tas neatkāpjas, seko kā ēna un liek atkal nervozēt, pārdzīvot un baidīties.
Diemžēl tā mēdz būt (tiesa, ne visiem), jo psiholoģiskais treniņš nav panaceja, bet gan pirmā palīdzība konkrētā brīdi. Tāpēc ir jānoskaidro cēlonis, kāpēc sirdsklauves rodas, un to izdarīt var kardiologs. Tiesa, nereti ārsts nekādu saslimšanu, kas varētu būt par cēloni šādam stāvoklim, neatrod. Taču tas nenozīmē, ka ārsts ir slikts un neko nesaprot, bet gan norāda, kā lēkmes, visticamāk, saistītas ar stresu. Turklāt stress var būt gan tiešs, gan slēpts.
Pirmajā gadījumā cilvēks pārdzīvo gana spēcīgu satricinājumu: strīdu, rājienu vai kādu citu negaidītu un nepatīkamu gadījumu. Taču bieži vien sirdsklauves rodas absolūti mierīgā situācijā, kad viss ir labi, viss mierīgi…
Kad ārsts sāk iztaujāt sīkāk un pamatīgāk, atklājas interesantas detaļas. Piemēram, cilvēkam samazināja algu. Vai arī viņš mācās vadīt automašīnu, jaunie kaimiņi bieži rīko trokšņainas ballītes un regulāri līdz vēlai naktij klausās skaļu mūziku. Visas šīs (un ne tikai šīs) situācijas arī ir slēptais stress, kas spēj izraisīt sirdslēkmi. Bet uzveikt slēpto stresu palīdz psihoterapeits.