Ja jūs paņemat naudu no sveša cilvēka un neatdodat to pusgadu pēc noteiktā atdošanas termiņa, tad no juridiskā viedokļa šī nauda tiek uzskatīta par jūsu ienākumu
Citiem vārdiem sakot, nodokļu inspekcija uzreiz uztver to kā peļņu, un jūs vairs neesat parādnieks, bet cilvēks, kas guvis ienākumus. No šī brīža šie līdzekļi tiek aplikti ar nodokli tāpat kā alga vai cita veida ienākumi.
Taču ar dāvanām no svešiem cilvēkiem situācija ir vēl sarežģītāka un reizē arī interesantāka. Par šo tēmu es jau stāstīju savos iepriekšējos rakstos, bet atkārtošos, jo tas ir svarīgi saprast: valsts ļauj katram cilvēkam bez nodokļa saņemt līdz 1425 € gadā dāvanās no cilvēkiem, kas nav jūsu tuvākie radinieki.
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tā ir ļoti dāsna norma – gandrīz pusotrs tūkstotis eiro gadā kā dāvana un nekādi nodokļi. Taču, ja, piemēram, radinieks jūsu jubilejā jums uzdāvina 2000 €, tad situācija mainās. Par šo summu jums nāksies atskaitīties nodokļu inspekcijā, jo dāvanas vērtība pārsniedz atļauto limitu.
Atlikusī summa – 575 € – jau tiek aplikta ar nodokli. Tātad dāvana 2000 € apmērā automātiski padara jūs par aizdomīgi bagātu cilvēku nodokļu iestāžu acīs. Tas ir paradokss: šķiet, ka cilvēks vienkārši saņēmis dāvanu, bet realitātē šī dāvana izraisa nodokļu saistības.
Tagad salīdzinām ar citu gadījumu. Ja tas pats radinieks jums nevis uzdāvina, bet aizdod 10 000 €, tad nodokļu inspekcija šādu darījumu uzskata par pilnīgi normālu un likumīgu. Neviens nodoklis netiek piemērots, un jūs kļūstat par paraugpilsoni, kas vienkārši aizņēmies naudu. Šeit redzama skaidra atšķirība: dāvanas tiek uzskatītas par potenciālu ienākumu avotu, bet aizdevumi – par parastu civiltiesisku darījumu, kas neprasa nodokļu nomaksu (ja vien tie netiek atmaksāti ar kavējumu).
Taču ir vēl viens būtisks noteikums: ja jūs aizņematies no sveša cilvēka summu, kas pārsniedz 15 000 € gadā, par to obligāti jāinformē nodokļu inspekcija. Turklāt jāpaziņo ne tikai pats fakts, ka esat saņēmis aizdevumu, bet arī precīzs aizdevēja vārds un uzvārds. Šeit rodas loģisks jautājums – kāpēc nodokļu iestādēm tik ļoti svarīgi zināt, kas tieši jums aizdevis naudu?
Likums šo prasību neskaidro. Iespējams, viņiem vienkārši patīk uzkrāt informāciju un veidot sava veida “dāsno kreditoru sarakstu”. Bet, iespējams, tas ir mehānisms finanšu plūsmu kontrolei, lai novērstu skaidras naudas apgrozību vai slēptus ienākumus. Tātad jēga slēpjas kaut kur reglamenta dziļumos, taču pienākums paliek pienākums – ja ir noteikts ziņot, tad ziņojiet. Pretējā gadījumā jūs riskējat saņemt sodu.
Rezultātā redzam ironisku, bet ļoti uzskatāmu ainu: dāvana no sveša cilvēka 2000 € apmērā nekavējoties rada nodokļu sekas, savukārt aizdevums no tā paša cilvēka pat 10 000 € apmērā netiek uztverts kā aizdomīgs. Nodokļu inspekcija šajā gadījumā paiet garām un pat, šķiet, piekrītoši pamāj.
Secinājums ir vienkāršs: dāvanas padara jūs par aizdomīgi bagātu cilvēku, bet parādi – par likumpaklausīgu paraugpilsoni. Tas ir paradokss, kas spilgti raksturo valsts attieksmi pret naudas apriti un iedzīvotāju ienākumiem.
Jā — daudz kas šajā tekstā ir balstīts uz reāliem nodokļu likumiem un metodiku Latvijā, tomēr tekstā ir arī neprecizitātes, pārspīlējumi un neoficiāli izteikumi, kas var mulsināt. Tāpēc izpētīsim likumdošanu.
Lasi vēl: Par ko liecina tas ja bieži redzi spoguļlaiku 12:12, 15:15 – kas tevi sagaida
1.Dāvanas no fiziskām personām — atbrīvojums 1 425 € gadā
No fiziskām personām (kas nav tuvākie radinieki) saņemtas dāvanas nav apliekamas ar IIN līdz 1 425 € no viena dāvinātāja kalendārā gada laikā. Ja saņemtā dāvana no konkrētā dāvinātāja pārsniedz šo summu, pārsniegums jāiekļauj apliekamajā ienākumā.
2) Kā aprēķina nodokļa bāzi dāvinājumiem
Ja dāvinājumā nav skaidri norādīta vērtība (vai tas nav skaidri naudas pārskaitījums), VID aprēķina dāvinājuma vērtību pēc tirgus cenām un šo summu salīdzina ar atbrīvojumu 1 425 €. Pārsniegums ir apliekamais ienākums.
Lasi vēl: Nevaru pateikt vīramātei, ka nevēlos braukt uz vasarnīcu, jo tur jāstrādā no rīta līdz vakaram
3) Mazās dāvanas no darba devēja un izņēmumi
Ir atsevišķi noteikumi par maziem darba devēja labumiem — piem., nelielas simboliskas dāvanas var būt atbrīvotas.
4) Privātais aizdevums — kad to uzskata par ienākumu
VID metodiskajā materiālā skaidrots: ja fiziskā persona saņem aizdevumu no citas fiziskas personas un neatmaksā to sešu mēnešu laikā pēc līgumā noteiktā atmaksas termiņa (konkrēti — ja neatmaksātā daļa nav atmaksāta 6 mēnešu laikā, bet ne ilgāk par 66 mēnešiem kopš aizdevuma izsniegšanas), šādu aizdevuma daļu var pielīdzināt ienākumam (t.i., tā tiek uzskatīta par apliekamu ar IIN). VID materiālos ir arī piemēri, kuri rāda datumu skaitīšanu un nodokļa aprēķinu.
5) Ziņošanas pienākums par aizdevumiem (15 000 € slieksnis)
Ir pienākums VID iesniegt informāciju par aizdevumiem, kuri taksācijas gadā ir izsniegti/saņemti un kuru apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 € (vai, ja kopā ar iepriekšējā gada aizdevumiem summa pārsniedz 15 000 €). VID pakalpojuma apraksts un metodiskie materiāli skaidro, kāda informācija jāsniedz. Tradicionāli šādas informācijas iesniegšanas termiņi par iepriekšējo gadu ir noteikti (praktiskie termiņi līdz 1. jūnijam par iepriekšējo gadu ir minēti arī skaidrojumos), taču pastāv konkrēti iesniegšanas noteikumi VID lapā un dokumentos.
Ja saņemat lielāku dāvanu no sveša cilvēka (>1 425 €) — saglabājiet pierādījumus (dāvinājuma līgums, maksājuma mērķis banku izrakstā), jo pārsniegums būs jādeklarē IIN.
Ja aizņematies no privātpersonas — dokumentējiet aizdevumu ar skaidru līgumu (summa, termiņi), veiciet maksājumus ar bankas pārskaitījumiem un sekojiet termiņiem (lai neradītu risku, ka VID pielīdzina neatmaksāto daļu ienākumam).
