Laikapstākļi uz Zemes kļūst aizvien dīvaināki un dīvaināki – kā tas skars mūsu valsti?

Spēcīgi vēji, vētras, rekordliels nokrišņu daudzums, nepanesami karstuma viļņi un mežu ugunsgrēki ir tikai dažas no klimata pārmaiņu izpausmēm. Lai gan šādi laikapstākļi ir novēroti arī agrāk, mūsdienās tie kļūst arvien biežāki un izteiktāki.

Eiropā ir novēroti vairāki temperatūras rekordi, un nokrišņu daudzums dažos reģionos izraisa dabas katastrofas apgabalos, kas agrāk tika uzskatīti par relatīvi mierīgiem. Kas ir šo “globālo anomāliju” uzplaukuma pamatā?

Atrast skaidru atbildi uz šo jautājumu ir grūti, taču, tāpat kā daudzi citi, Katrīna Heihū, klimata pārmaiņu speciāliste un globālās dabas aizsardzības organizācijas galvenā zinātniece, klimata pārmaiņu cēloni saskata karstuma viļņos.

Karstuma viļņi

Karstuma viļņi rodas, kad augsta spiediena atmosfēras sistēma mainās un virza siltu gaisu uz zemes virsmu. Problēma, ar ko mēs šodien saskaramies, ir tā, ka, paaugstinoties planētas temperatūrai, šīs augsta spiediena sistēmas nostiprinās, radot apburto loku: “Jo siltāks kļūst, jo spēcīgāka kļūst augsta spiediena sistēma, un, jo spēcīgāka kļūst augsta spiediena sistēma, jo siltāks kļūst,” skaidro Heihū.

Pārbaudi savas zināšanas par latviešu žargonvārdiem!

Vai zini ko nozīmē šie latviešu žargonvārdi? 

1 / 3

Vai zini ko nozīmē šis latviešu žargonvārds? 

2 / 3

Vai zini ko nozīmē šis latviešu žargonvārds? 

3 / 3

Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu žargonvārds? 

Your score is

The average score is 49%

0%

Saskaņā ar Pasaules laikapstākļu datiem 2023/2024. gada rudenī un ziemā Apvienotajā Karalistē un Īrijā nokrišņu daudzums antropogēno klimata pārmaiņu ietekmes dēļ ir palielinājies par aptuveni 20 %.

Šī gada lietusgāzes un plūdi jau ir izraisījuši nopietnas sekas visā pasaulē, un neizskatās, ka situācija drīzumā uzlabosies.

Maijā Afganistāna piedzīvoja postošus plūdus, kuros Baglānas, Takhāras un Badahšānas provincēs pazuda vairāk nekā 300 cilvēku.

Jūnijā spēcīgas lietusgāzes skāra Šveici, Franciju un Itāliju, izraisot zemes nogruvumus un spēcīgus plūdus, kuros pazuda vismaz septiņi cilvēki.

Indijā, Nepālā un Bangladešā lietus sezonas laikā bieži notiek plaši plūdi, bet šogad neparasti agrās lietusgāzes jau ir prasījušas vairāk nekā 40 cilvēku dzīvības.

Oficiālais skaits šā gada hādža laikā, kas Saūda Arābijā notika pārmērīga karstuma laikā, liecina, ir vismaz 1301 cilvēks.

 

Lasi vēl: Ko kategoriski aizliegts darīt jūlija pēdējā mēneša dienā? Mūsu senči šim ļoti ticēja

Neparasti laikapstākļi Eiropā

Eiropā 2024. gads nebija izņēmums, un tika atjaunoti daudzi temperatūras rekordi – gan sasilšanas, gan atdzišanas. Daudzi lasītāji to ietekmi uz organismu ir izjutuši personīgi. Taču šādas pārmaiņas sākās ne šodien un pat ne šogad. Pirmie karstuma viļņi sāka būt pamanāmi jau 2020. gadā un agrāk.

2020. gadā Ziemeļeiropā tika reģistrēta neparasti augsta temperatūra, kas sasniedza 38 grādus pēc Celsija, kas bija reģiona rekords. Šo parādību izraisīja siltās gaisa masas, kas ieplūda no Arktikas, un tā kļuva par satraucošu signālu par iespējamām klimata pārmaiņām;

2021. gadā Centrāleiropā notika spēcīgi plūdi, kas appludināja veselas pilsētas un iznīcināja infrastruktūru. Šo parādību izraisīja intensīvas lietusgāzes, ko, pēc meteorologu domām, izraisīja globālās sasilšanas izraisītas atmosfēras plūsmu izmaiņas.

Tomēr trakākais vēl tikai sekos..

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Leave a Comment