Kas notiks, ja temperatūra Austrumeiropas pilsētās paaugstināsies līdz 40 grādiem pēc Celsija, un kā reģionā var mazināt “karstuma viļņu” sekas, analizēja klimata eksperti.
“Karstuma viļņi” pārvērš lielpilsētas par karstuma slazdiem. Milzīgo ar asfaltu un betonu klāto platību dēļ temperatūra šeit ir par 2-3 grādiem augstāka nekā mazākās pilsētās.
“Karstuma viļņi” arvien biežāk skar Eiropu. Daudzās pilsētās termometra stabiņš nepārtraukti ceļas, un drīzumā vasaras temperatūra pie 40 grādiem kļūs par realitāti.
Visneaizsargātākie pret karstuma viļņiem ir cilvēki ar si***s kaitēm, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces un bērni. No tiem visvairāk ap***dēti ir vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki un bezpajumtnieki.
Zinātnieki lēš, ka attīstītajās valstīs ar karstumu saistītu n***s gadījumu risks bērniem ir 50-100 reižu lielāks nekā pieaugušajiem. Ir pierādīta karstuma viļņu ietekme uz ps***ski nestabilu cilvēku stāvokļa pasliktināšanos.
Klimata politikas eksperti brīdina, ka, ja temperatūra Austrumeiropas pilsētās saglabāsies virs 30 grādiem pēc Celsija, darba ražīgums samazināsies.
Ja termometra rādītāji pārsniegs 33 grādus, fizi**ā darba ražīgums samazināsies par 50 %, ja 38 grādi – par 70 %. Visgrūtāk klāsies tiem, kas strādā ārā vai nozarēs ar saviem siltuma avotiem, piemēram, restorānos.
Putniem būs grūti: daudzi ies b**ā, vairāk mazuļu vienkārši iznīks kukaiņu trūkuma dēļ. Pilsētas dīķos b**ā ies zivis. Līdz 25 % pilsētas koku būs apdr**ēti, uzskata eksperts.
Lasi vēl: Latviešu dziedātāja Mika Dukura dzīvē notikuši krasas pārmaiņas, kuras saistītas ar viņa bērnu!
Dārgās risinājums ir būvmateriālu ar augstām atstarojošām īpašībām izmantošana, “zaļo” ekspluatējamo jumtu izveide. Eksperti ierosina sadarboties ar attīstītājiem, lai iespēju robežās atteiktos no vienlaidus asfalta seguma un plānotu jaunus kvartālus, ņemot vērā, ka tiem jābūt labi vēdināmiem, lai naktīs izvadītu uzkrāto siltumu.
Līgo svētki Latvijā, kas tiek svinēti no 23. uz 24. jūniju, bieži raksturojas ar mainīgiem laikapstākļiem, padarot svētku pieredzi neparedzamu un daudzveidīgu. Jūnija otrajā pusē, kad Līgo svētki tiek svinēti, Latvijas klimats var piedāvāt gan siltas, gan vēsas dienas un naktis, radot nepieciešamību pielāgoties dažādiem laikapstākļiem.
Parasti šajā laikā dienas temperatūra svārstās no +15 līdz +25 grādiem. Tomēr ir reizes, kad temperatūra var paaugstināties līdz pat +30 grādiem, īpaši, ja svētki iekrīt siltuma viļņa laikā. Šādās dienās svinētāji bieži dodas pie ūdenskrātuvēm, lai atveldzētos un baudītu saules peldes. Saules gaisma un garās dienas stundas dod iespēju ilgstošai laika pavadīšanai brīvā dabā, kas ir būtiska Līgo svētku tradīciju daļa.
Tomēr jūnijs Latvijā ir arī laiks, kad bieži vien rodas nokrišņi. Nav retums, ka Līgo svētku laikā uznāk lietusgāzes vai pat pērkona negaiss. Šādos gadījumos svētku dalībnieki bieži vien ir spiesti pārplānot savas aktivitātes, pārcelties zem nojumes vai iekštelpās, lai turpinātu svinības. Pērkona negaiss var būt intensīvs, nesot stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju, kas var radīt īslaicīgas neērtības, taču parasti šīs vētras ir īslaicīgas un drīz vien atkāpjas.
Naktis, kad tiek svinēts Jāņu ugunskurs, var būt diezgan vēsas. Temperatūra naktī var pazemināties līdz +10 vai pat +5 grādiem, īpaši laukos un tuvāk ūdenskrātuvēm. Tāpēc svētku dalībnieki bieži ņem līdzi siltākas drēbes, lai saglabātu komfortu un varētu pilnvērtīgi izbaudīt nakts garu pie ugunskura. Dziesmas, dejas un tradicionālie rituāli turpinās līdz rīta gaismai, radot unikālu atmosfēru, neskatoties uz vēsajiem laikapstākļiem.
Līgo svētki ir saistīti arī ar vasaras saulgriežu laiku, kad dienas ir visgarākās un naktis visīsākās. Tas piešķir svētkiem īpašu nozīmi, jo cilvēki svin dabas ciklu un gaismas uzvaru pār tumsu. Lai gan laikapstākļi var būt neprognozējami, tie nekad nav atturējuši Latvijas iedzīvotājus no svētku svinēšanas. Daudzi svētku dalībnieki uztver laikapstākļu mainīgumu kā daļu no pieredzes, pielāgojoties tiem un turpinot svinības, lai kādi arī būtu laikapstākļi.
Lasi vēl: VID pārstāvji atklāj, ka daļa iedzīvotāji tuvākajā laikā saņems dāvanu – kāda gan tā būs?
Lai gan precīzas laikapstākļu prognozes katru gadu var atšķirties, sagatavošanās dažādiem iespējamiem scenārijiem ir kļuvusi par daļu no Līgo svētku tradīcijām. Tas ietver gan praktiskus risinājumus, piemēram, nojumes un siltas drēbes, gan garīgu gatavību pieņemt dabas spēkus un turpināt svinēt šos īpašos svētkus, kas ir tik dziļi iesakņojušies Latvijas kultūrā un tradīcijās.
