Kopumā līdz šim pasaules mērogā šis gads ir nedaudz siltāks par iepriekšējiem. Bet, ja skatāmies uz 2015. gadu, Zeme atdziest. Šo astoņu gadu laikā meteorologi nav novērojuši globālu sasilšanu. Gluži pretēji, viņi apgalvo, ka tieši šajā globālajā mērogā mēs piedzīvojam atdzišanu. Vai mūs gaida jauns ledus laikmets?
Zemes vēsturē ir bijuši vismaz pieci ledus laikmeti, un jums labāk pielāgoties, jo tūlīt sāksies jauns. Sniega klātas pilsētas, mīnus 70 grādu aukstums un izmirstoša cilvēce! Aptuveni tā aptuveni izskatīsies nākamais ledus laikmets.
Bet tas ir, ja jūs ticat zinātniskās fantastikas rakstniekiem. Daudzi zinātnieki netic klimata šausmu stāstiem. Viņi meklē atbildes uz daudziem jautājumiem tur, kur neviens nebūtu iedomājies.
Dziļākais un tīrākais ezers pasaulē – Baikāls! Tas ir ne tikai unikāla ekosistēma, bet arī informācijas krātuve par mūsu planētas vēsturi. Viss, kas pirms miljoniem gadu atradās gaisā vai peldēja virspusē, nonāk ezera dibenā.
Tur vienmēr ir tumšs un auksts. Nemaz nerunājot par milzīgo spiedienu. Tā ir nāvējoša vide visai dzīvībai, izņemot anaerobās baktērijas. Bet minerālu suspensijas, sporas un augu putekšņi šādos apstākļos praktiski nemaina savu ķīmisko sastāvu. Jūs saņemat šādu augsnes kolbu. Laboratorijā atšifrē visus datus, un viss uzreiz ir skaidrs. Bet, protams, tas ir ideāli. Galvenais ir nezaudēt pareizo attieksmi.
Kopumā pat limnoloģijā, kas ir ezeru zinātnes nosaukums, nevar iztikt bez radošuma. Kurš, piemēram, iedomāsies salīdzināt vienu ūdeni ar citu – no pagātnes. Izrādījās, ka H2O, kas tagad ir Baikālā, neatbilst tam, kas ir atmosfērā. Tas ir vieglāks, bet, galvenais, vecāks – par vairākiem gadsimtiem. Un tas pieder tā sauktajam mazajam ledus laikmetam.
Tas uz Zemes bija no 14. līdz 19. gadsimta sākumam. No 1313. gada Anglijā ziemā sāka veidoties stabila sniega sega. Skoti un vācieši bija spiesti pārtraukt vīna ražošanu – vīna dārzi vienkārši izmiruši. Pat saulainās Itālijas ziemeļos, tolaik rakstīja Bokačo un Petrarka, ainavas kļuva neparasti sniega baltas. Pēc tam laika apstākļi normalizējās, bet, kā brīdina eksperti, tas, ņemot vērā planētas standartus, nebūs ilgi.
Kas gaidāms nākotnē?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
“Diemžēl šādi periodi, kuros mēs tagad dzīvojam – starpledus laiki – ir ļoti īsi. Tie ilgst aptuveni 10-11 tūkstošus gadu, un tad planēta lēnām attālinās no Saules un neizbēgami ieslīd apledojumā. To, ka Zeme ap Sauli savu trajektoriju apraksta ar 100 tūkstošu gadu, 41 tūkstoša gadu, 26 tūkstošu gadu cikliem, teorētiski bija paredzējis Dienvidslāvijas astronoms Milankovičs. Tie ir galvenie cikli. Tā tuvojas Saulei vai attālinās no tās,” skaidroja Zinātņu akadēmijas filiāles Limnoloģijas institūta direktors A.Fedotovs.
Un tagad mēs novērojam tieši otro. Mūsu planēta saņem mazāk siltuma no debesu gaismekļa – šādu secinājumu ir izdarījuši limnologu vācu kolēģi. Arī gleznainajos Alpos eksperti pēta kārdinošās ezeru dzīles. Protams, ne mūsu Baikāls, bet arī tas ir interesants un, pats galvenais, informatīvs.
Tā ir sava veida mūsu planētas dienasgrāmata. Analizējot katru slāni, mēs varam saprast, kas notika tajā vai citā laikmetā. Un tad mēs varam uzminēt, kas notiks tālāk. Neskatoties uz tūkstošiem kilometru attālumu, prognoze ir vienāda – globāla atdzišana. Taču visus biedēja pretējais process. ES zinātnieki, raksta Reuters, ir gatavi 2023. gadu atzīt par karstāko gadu pēdējo 125 tūkstošu gadu laikā. Piemērs nav tālu jāmeklē. Ziemas smarža vēl nav jūtama. Iemesls ir saule. Lai gan tā ir tālāk, tā ir aktīvāka.
“Šogad ir vislielākā Saules aktivitāte pēdējo 25 gadu laikā. Nu, ja Saule ir aktīva, tad arī temperatūrai vajadzētu būt augstākai. Lai gan, ja esat pamanījuši, vasaras mums praktiski nav bijis. Mums vasara bija septembrī. Šī maiņa, kas saistīta ar augsto Saules aktivitāti, notiek,” skaidroja profesors, tehnisko zinātņu doktors Aleksejs Djaševs.
Tomēr neviens nevar spriest, kurā virzienā. Skaidrs ir viens – kaut kas “Debesu birojā” acīmredzami ir noticis nepareizi. Tomēr, ja mēs saprotam, globālā atdzišana ir tikai globālās sasilšanas pretējā puse. Skaidrojumi ir arī apakšā, taču nevis Baikālā, bet gan Ziemeļatlantijā.
Ne velti to sauc par “Pasaules laikapstākļu virtuvi”. Katrs skolēns zina, ka tieši šeit cirkulē siltā Golfa straume, kas Eiropai ir kā liels dabiskais sildītājs. Pašlaik šī straume ir vājākā 1600 gadu laikā, un tā varētu pilnībā apstāties.
“Saskaņā ar jauno analīzi klimata katastrofa varētu notikt laika posmā no 2025. līdz 2095. gadam, un, ja globālās oglekļa emisijas netiks samazinātas, visticamāk, maksimums varētu būt 2050. gadā. Cirkulācijas traucējumi izraisītu smagas klimata pārmaiņas, atstājot Indiju, Dienvidameriku un Rietumāfriku bez lietus,” raksta medijs.
Protams, viss netiks pārklāts ar ledus garozu vienas nakts laikā. Klimata apokalipses scenārijs vispār neparedz pēkšņas pārmaiņas. Tomēr ikviens noteikti redzēs jauno ledus laikmetu un, pats galvenais, to sajutīs.
“Padomājiet – ne velti Grenlandi sauc par “Zaļo zemi”. Vikingu laikā, kad viņi tur ieradās un apmetās uz dzīvi Grenlandē, vidējā temperatūra vasarā bija +10 grādu. Tagad temperatūra ir 8,2. Ja mūsdienās no jebkura interneta ziņojuma visi indeksi sāk kristies un uzņēmumi slēgties, cik daudz sistēma var izturēt pat 2-3 gadus ilgas šādas atdzišanas epizodes,” – teica Andrejs Fedotovs.
Lasi vēl: “Peld zils maiss” aculiecinieki jūrā Daugavgrīvā ierauga mirušu sievieti; tiek skaidrota situācija
Nemaz nerunājot par to, ka cilvēcei nebūs laika ātri pielāgoties. Amazones vai Nīlas sasalšana vismaz uz gadu, un veseli reģioni ir nolemti bojāejai. Āfrikā vai Āzijā mājas vienkārši nav pielāgotas zemām temperatūrām. Pat grezna un augsto tehnoloģiju pārpilna Dubaija, visticamāk, neizturēs aukstuma pārbaudījumu. Tas skars ne tikai dabu un cilvēkus, bet arī ekonomiku.
“Vēsturiski mēs esam ļoti jutīgi pret laikapstākļu izmaiņām. Atcerieties, ka jūs vienmēr skatāties TV, kad ārā ir auksts, līst vai vējains. Skarbas ziemas iztukšo budžetu. Tās vienkārši palēnina ekonomisko aktivitāti. Aukstums ir postošs ekonomikai,” skaidro Konkurētspējas institūta (Competitive Enterprise Institute) profesors Kriss Horners.
Tā tas ir bijis un tā tas būs vienmēr! Aukstuma dēļ no pasaules politiskās kartes ir izzudušas veselas valstis.