Rietumu zinātnieki ir vienisprātis, ka 2024. gada vasara būs karstākā novērojumu vēsturē. Iemesls tam ir tā sauktais El Ninjo fenomens. Kas ir šis fenomens un kā tas ietekmēs laikapstākļus pasaulē.
El Ninjo fenomens: kas tas ir
El Ninjo (spāņu valodā “mazulis”, “zēns”) ir virsmas temperatūras svārstības Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā. Uzkarstie ūdeņi pārvietojas uz austrumiem, kā rezultātā pasāti – tropiskie vēji – pavājinās vai pavisam apstājas. Klusā okeāna austrumu daļā palēninās augšupeja – dziļūdens pacelšanās uz virsmas.
1893. gadā šo nojautu apstiprināja austrāliešu astronoms un meteorologs Čārlzs Tods. Viņš pamanīja, ka sausums Indijā un Austrālijā iestājās vienlaikus. Vēlākie atklājumi liecināja par Peru straumes ietekmi uz plūdiem un dabas katastrofām.
Zinātniskos terminus “dienvidu svārstības”, “El Nino” un “La Nina” radīja angļu fiziķis un statistiķis Golberts Tomass Vokers. Tas notika vairāk nekā 30 gadus pēc tam, kad 1923. gadā tas tika minēts pirmo reizi.
El Ninjo fenomenu nevar saukt par labi izpētītu, piebilda Andrejs Kiseļevs.
“Ir tādi meteoroloģiskie novērojumi, kas vēsta, ka rekordliels temperatūras pieaugums uz Zemes bija saistīts ar El Ninjo. Jo īpaši jaunākie – 2016. un 2023. gadā,” precizēja fizikāli matemātisko zinātņu kandidāts.
El Ninjo parasti ilgst 12 mēnešus un parasti aptver divus kalendāros gadus, piemēram, no 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai. Statistiski tā izpausmes otrajā gadā ir spēcīgākas nekā pirmajā, tāpēc 2024. gadā gaidāma intensīvāka ietekme uz temperatūru.
Tomēr monitoringa aģentūras piedāvā atšķirīgas prognozes par gaidāmo karstuma vilni, uzsvēra meteorologs.
“Neviens nesniedz pilnīgu garantiju, ka 2024. gada vasara būs karsta. Jebkura prognoze ir iespējama. Īpaši El Ninjo maksimums jau ir pagājis, tā ietekme samazinās. Kā tas ietekmēs 2024. gada vasaru, neviens vēl nezina,” sacīja Kiseļovs.