Dažām lietām, par kurām mēs uztraucamies gandrīz katru dienu, patiesībā vienkārši nav nozīmes.
Saskaņā ar Amerikas Psihologu asociācijas datiem aptuveni trešdaļa cilvēku norāda, ka gandrīz katru dienu izjūt stresu.
Lai pārliecinātos, vai tā ir taisnība, HuffPost uzrunāja 80, 90 un 100 gadus vecus cilvēkus, lai noskaidrotu viņu domas par to, par ko viņi uztraucās jaunībā. Un izrādās, ka viņi veltīgi tērēja laiku lietām, kas tagad varētu satraukt arī jūs.
Viņi vēlējās, lai viņiem nerūpētu, ko cilvēki par viņiem domā
Džekija Strīkere, kurai ir 100 gadu un kura dzīvo Ročesterā, Ņujorkas štatā, teica, ka pusaudzes vecumā viņai “rūpēja, ko cilvēki par mani domā”.
Lai gan jaunībā viņai tas bija svarīgi, tomēr, kļūstot vecākai, tas, ko par viņu domā citi, kļuva mazāk svarīgi.
“Dažreiz cilvēkiem tu nepatīc, un tu neko nevari darīt. Viņi pat paši nezina, kāpēc, tāpēc es par to neuztraucos,” uzsvēra sieviete.
Viņi negribētu tik ļoti uztraukties par dažu situāciju iznākumu
Jautāts, par ko, viņaprāt, jauniešiem vajadzētu mazāk uztraukties, Kenijs Venss, 80 gadus vecs mūziķis, kurš dzīvo starp Ņujorku un Floridu, sacīja, ka par dažu situāciju iznākumu vajadzētu mazāk uztraukties.
“Ja jūs domājat par iznākumu, pirms sākat iet cauri procesam, tas ir tikai kaut kas jūsu iztēlē – tas nav saistīts ar realitāti,” viņš teica.
Tā vietā, lai pārdomātu situāciju vai ļautu savai negatīvajai attieksmei atturēt jūs kaut ko darīt, vienkārši sāciet.
Viņi vēlas, lai viņiem nebūtu jāuztraucas par to, ka pensijā viņiem būs garlaicīgi
87 gadus vecā Rūta Snaidermane-Vorksa stāsta, ka viņa ļoti uztraucās par brīvo laiku, kas viņai būs, kad viņa aizies pensijā. Rūta kopā ar vīru Riku vairāk nekā 50 gadus bija mākslas galerijas Filadelfijā līdzīpašniece.
“Es biju ļoti noraizējusies par galerijas slēgšanu un par to, ko es darīšu ar sevi visu dienu pēc 52 gadu darba biznesā. Kopš tā laika dienas, šķiet, skrien lidojot. Mūsu jaunais dzīvoklis atrodas uz ielas, kur ir tik daudz cilvēku, ar kuriem varam socializēties,” teica sieviete.
Pāris stāsta, ka viņi saglabā sociālo aktivitāti, tiekoties ar bijušajiem darbiniekiem, bijušajiem klientiem, draugiem, māksliniekiem un jauniem un veciem cilvēkiem.
Viņi vēlas, lai viņiem nebūtu jāuztraucas par savu izskatu
“Agrāk es ļoti uztraucos par izskatu. Vai es biju pareizi ģērbies? Vai es izskatījos labi? Es biju ļoti gara un ļoti tieva, un es vienmēr uztraucos par to, ka esmu dīvaina,” intervijā HuffPost stāsta 91 gadu vecā Naomi Goldriča, kura dzīvo Kalifornijā.
Viņa piebilda, ka izskats viņai kļuva ļoti svarīgs, īpaši vidusskolā, kad meitenes tiecās pēc noteikta veida džempera vai noteikta veida kurpēm.
“Un es nāku no nabadzīgas ģimenes. Mums nebija naudas, lai iegādātos šīs kurpes un džemperi,” viņa teica.
Laika gaitā Goldriča saprata, ka izskats patiesībā nav tik svarīgs.
“Kamēr es biju tīra un kopta, manam izskatam nebija nozīmes. Svarīgi bija tas, ko es darīju, un es nolēmu mainīt savu dzīvi. Es iestājos jurisprudencē un sāku dzīvot savu dzīvi, neuztraucoties par savu izskatu,” sieviete piebilda.