Meteorologi tagad Atlantijas un Klusajā okeānā notiekošās viesuļvētras atkarībā no to intensitātes iedala 5 kategorijās – no 1 līdz 5. Tas ir 1971. gadā izstrādātās Safira-Simpsona skalas (SSHS) numurs.
Viesuļvētras tiek iedalītas vienā vai otrā kategorijā atkarībā no vēja ātruma, ko mēra vienas minūtes laikā 10 metru augstumā virs zemes virsmas.
Par visaugstāko tiek uzskatīta 5. kategorija – šāda stipruma viesuļvētrā vēji pūš ar ātrumu, kas pārsniedz 252 kilometrus stundā – tas ir vairāk nekā 70 metrus sekundē. Tas ir aptuveni tikpat liels ātrums, ar kādu paceļas reaktīvie lidaparāti.
Ir pienācis laiks 6. kategorijai, uzstāj zinātnieki, kas tic globālajai sasilšanai. Un līdz ar to arī laikapstākļu anomālijas kļūs arvien spēcīgākas.
Nesen ASV Enerģētikas departamenta Lorensa Bērklijas Nacionālās laboratorijas klimatologs Maikls Vehners un viņa kolēģis no Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) Džeimss Kosins savā darbā, kas publicēts žurnālā PNAS (Proceedings of the National Academy of Sciences), pamatoja savu viedokli.
Zinātnieki minēja piemērus no ne pārāk tālās pagātnes. Un pieminēja vairākas viesuļvētras, kurās vēja ātrums jau pārsniedza 5. kategoriju. Turklāt pārsniedza ievērojami.
2013. gada taifūns Haijans, kas pazīstams arī kā supertaifūns Jolanda, sasniedza vēja ātrums 315 kilometri stundā.
Viesuļvētra Patrīcija 2015. gadā sasniedza vēja ātrumu 346 kilometri stundā.
2021. gada taifūns Surigae sasniedza vēja ātrumu 315 kilometri stundā.
Līdz šim kopējais spēcīgo tropisko ciklonu (1. līdz 5. kategorijas) skaits gadā saglabājas aptuveni 90 ciklonu. Viesuļvētras, kas pretendē uz 6. kategoriju, to vidū ir retums.
Tomēr ir gaidāms kas vairāk..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
