5. Katliņā uzvāriet ūdeni, tiklīdz tas uzvārīsies, pārlejiet gurķus burkās, aizvākojiet ar vāciņiem un atstājiet burkas atdzist, apmēram trīsdesmit minūtes. Šajā laikā atlikušo ūdeni no katla notecina, atstājot nedaudz apakšā, “uz rezervi”, un ielej tajā vajadzīgo cukura un sāls daudzumu.
6. Burkas ir nedaudz atdzisušas? No tām notecina ūdeni katlā ar sāli un cukuru, atkal liek vārīties.
7. Kamēr marināde vārās, katrā burkā ielejam vajadzīgo etiķa daudzumu.
8. Ielejam vēlreiz burkās vārošo marinādi līdz pat augšai un uzreiz aizskrūvējam ar skārda/skrūvju vāciņu.
9. Gatavos izstrādājumus apgriež otrādi (lai vāciņi papildus sterilizētos) un atstāj tā, līdz tie pilnībā atdziest.
Šādi marinēti dārzeņi lieliski uzglabājas istabas temperatūrā.
Bet kāda ir galvenā kļūda konservējot gurķus?
Nepareiza šķirnes izvēle
Kā noteikt, vai gurķi ir piemēroti konservēšanai.
No pirmā acu uzmetiena viss ir vienkāršs: kodināšanai – gurķu marinēšanai, salātiem – salātu šķirnes. Bet kā tos atpazīt no pirmā acu uzmetiena?
Klasiskie ieteikumi izklausās šādi: īss, ar pumpiņām, ar melniem smailēm – tas nozīmē, ka piemērots kodināšanai. Ja tas ir balti smails, nedaudz bumbuļveida, labāk likt salātos.
Ir arī padomi par malām. Diemžēl padoms ir atšķirīgs. Daži saka, ka jo vairāk sānu gurķim, jo labāk. Un pastāv viedoklis, ka gurķi ar gandrīz noapaļotām malām nav labi kodināšanai.
Citi gurķiem atrod 4 malas – un apgalvo, ka tās ir labākās.
Un diemžēl: šodien visi šie ieteikumi nedarbojas vai gandrīz nedarbojas. Atlase nestāv uz vietas, un šodien nekas nav atkarīgs no mugurkaula krāsas un bumbuļu krāsas.
Ir daudz šķirņu, kas ir gabalainas, ar pūtītēm jeb pumpiņām un melnērkšķiem, kas nav piemērotas kodināšanai. Kurus nevajadzētu konservēt ziemai – un kuri vispiemērotākie mazsālītiem gurķiem.
Jā, garie gludie gurķi noteikti ir salātu gurķi.
