Mūžībā devies viens no mūsu izcilākajiem māksliniekiem. Šī ziņa satrieca daudzus Latvijas iedzīvotājus. Viņa ieguldījums vienmēr paliks mūžīgs.
Mīļotā došanās mūžībā ir ārkārtējs notikums, kas ietekmē daudzus cilvēka dzīves aspektus. Ir tāda lieta kā “ārkārtējas skumjas”. Tas ir stāvoklis, kurā sērojošs cilvēks pirmo reizi atrodas pēc zaudējuma. Parasti ārkārtēju vai akūtu bēdu periods ilgst līdz trešajai līdz devītajai dienai, dažreiz nedaudz ilgāk.
Lasi vēl: Es ņemu glāzi griķu un kāpostu, lai pagatavotu ātras vakariņas; šo varu baudīt katru dienu
Šokēti par notikušo, mēs nezinām, ko darīt, kā reaģēt, kam pievērst uzmanību. Kā jūs neļaujat bēdām jūs patērēt? Pirmkārt, ir svarīgi apzināties, ka jums ir nepieciešams atbalsts.
Centieties nebūt vienatnē ar sevi un neatkāpties sevī. Dalieties savās sajūtās ar tiem, kuriem uzticaties. Parasti cilvēki, kuri piedzīvo bēdas, neapzinās, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība, viņi pārvērtē savu fizisko un psiholoģisko stāvokli, uzskatot, ka viņi paši var tikt galā ar visu.
Bet šāda savu spēju pārvērtēšana patiesībā ir ārkārtīgi saspringtas situācijas rezultāts, kas izkropļo reālo realitātes uztveri.
Raimonds Gabaliņš, tēlnieks, gleznotājs un pedagogs, ir aizgājis mūžībā (07.05.1949. – 02.05.2024.).
Raimonds Gabaliņš bija daudzpusīgs mākslinieks, kas darbojās vairākās vizuālās mākslas jomās, dizainā un mūzikā. Viņš savu talantu attīstīja, gan pašizglītības ceļā, gan, strādājot kopā ar citiem profesionāļiem no attiecīgajām jomām.
Gabaliņš bija pazīstams kā gleznotājs, tēlnieks, dizainers, arhitekts, kā arī džeza un estrādes mūziķis. Viņš vadīja Liepājas mākslinieku kopu un rīkoja plenērus.
Lasi vēl: “Kapēc vīrietim nav nepieciešamas sievietes”: bijušais kravas autovadītājs stāsta par savu pieredzi
Viņa darbi var atrast Liepājas pilsētvidē un Šķēdes kāpās. Gabaliņam bija īpaša talanta dāvana – spēja pārvarēt dažādo mākslas disciplīnu robežas, radot jaunrades un inovācijas.
Savu māksliniecisko ceļu Gabaliņš sāka jau agrā jaunībā. No 1965. līdz 1969. gadam viņš mācījās bij. Laidzes Ekonomiskajā tehnikumā, apgūstot skaitļojamo mašīnu mehāniķa specialitāti. Savā laikā šajā skolā viņš izcēlās ar mākslinieciskām spējām un grafiskā dizaina prasmēm.
Pēc tehnikuma absolvēšanas Gabaliņš strādāja vairākos uzņēmumos, tostarp Rīgas Eksperimentālajā skaitļošanas tehnikas rūpnīcā un Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, kur viņš strādāja kā mākslinieks – noformētājs. Turklāt viņš bija arī vadītājs dizaina pulciņā Liepājas Jauno tehniķu stacijā.
Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!