Inese stāsta, ka viņai bija veicies, ka nokļuva pie ārs**es, kura nesaprot latviešu valodu un nevarēja skaidrot diagnozi.
Viņa atceras, ka ārste vienkārši teica: “Jus driz n**rs! Tur viss slikti.”
Inese norāda, ka ārs** noteikti nebūtu vajadzējusi izteikt šādu ziņu tik tiešā veidā, iespējams, viņa to nebūtu ņēmusi nopietni. Tomēr šis spēriens lika viņai nekavējoties rīkoties.
Palīdzēt cilvēkam, kuram ir apstiprināts vēzis, tikt galā ar emocijām, ir būtiski gan emocionālā, gan praktiskā līmenī. Vispirms svarīgi ir parādīt empātiju un atbalstu, ļaujot viņam izpausties un izteikt visus jūtas, kas viņam var rasties – baiļu, skumju, dusmu. Būt klāt un klausīties, ir ļoti svarīgi.
Lasi vēl: Ministrija rosina pat dubultot šīs kategorijas iedzīvotāju pabalstu! Kuriem tas tiks piešķirts?
Turklāt, ir svarīgi piedāvāt praktisku atbalstu, piemēram, palīdzēt ar ikdienas uzdevumiem, ēdināšanu, tīrīšanu vai ar transportu uz ārstēšanās sesijām. Piedāvājot konkrētu palīdzību, var samazināt stresu un uzlabot labklājību.
Turklāt, atklāta un patīkama saruna par emocijām un garīgajiem stāvokļiem var būt ļoti iedrošinoša. Piedāvājot iespēju runāt par savām sajūtām, bažām un cerībām, var palīdzēt atrast emocionālu atvieglojumu un saprast, ka viņš nav viens pārņemtajā cīņā.