Galu galā sešus gadus, kad māte gulēja slimības gultā, viņi ne ne reizi neatbrauca ciemos un pat nepiezvanīja. Valdis pēc bērēm saprata, ka viņiem svarīga ir ne tik daudz māte, cik viņas trīsistabu dzīvoklis. Brālis un māsa piedāvāja Valdim izpirkt viņu dzīvokļa daļas, dodot mājienus, ka vērsīsies tiesā, ja nesaņems piekrišanu.
Vīrietis bija nomākts, saprotot, ka dzīvoklis būs jāpārdod. Viņam nebija naudas, lai atpirktu māsai un brālim pienākošās dzīvokļa daļas. Atgriežoties mājās, viņš sāka kārtot mātes skapi un atrada tur sainīti. Viņš to atvēra un bija pagalam pārsteigts. Tur bija prāva naudas paciņa un vēstule no mātes.
Tajā māte atklāja, ka Valdis nav viņas miesīgais dēls. Pirmās grūtniecības laikā sievietei bija spontāns aborts. Tad viņa un vīrs nolēma adoptēt bērnu. Māte pateicās Valdim par viņa rūpēm un lūdza piedošanu, ka dzīves laikā nebija izstāstījusi patiesību.
Vēstulei bija pievienots arī testaments. Tajā bija teikts, ka uzkrātie naudas līdzekļi jāsadala vienādās daļās starp abiem jaunākajiem bērniem. Bet dzīvoklis bija novēlēts Valdim bez tiesībām īpašumu sadalīt. Valērijs bija apmulsis par tik daudziem jaunumiem vienas dienas laikā. Sieva, kas tikko bija ienākusi istabā, nobijās, jo vīrs bija bāls kā krīts.
Abi pārrunāja situāciju. Jeļena mīļi pasmaidīja un sacīja: “Vai tad ir kāda atšķirība, ka jūs neesat asinsradinieki? Tieši tu viņai biji pats dārgākais. Tas ir svarīgākais!”
Līdz ar testamenta izlasīšanu situācija mainījās. Valdis godīgi sadalīja naudu starp jaunākajiem bērniem. Viņi, lai arī bija neapmierināti, atkāpās no savām pretenzijām attiecībā uz dzīvokli. Valdis beidzot varēja sākt veidot pats savu ģimenes dzīvi.
Lasi vēl: Vedekla par palīdzību dārzā man pieprasīja kaut ko neiedomājamu. Esmu satriekta par viņas bezkaunību!
Bet kādas ir tavas domas par šo stāstu un tā varoņiem? Vai ir sanācis dzīvē saskarties ar līdzīgām situācijām? Būsim gandarīti, ja dalīsies savā pieredzē un viedoklī!
