Mūsdienu kaite – neirozes. Palīdz pareizs dzīves ritms

Mūsdienu attīstītajās valstīs ar neirozēm sirgst vidēji 200 cilvēku no tūkstoša, bet attīstības ceļu ejošajās zemēs – 1,5–2 reizes vairāk. Turklāt pilsētnieki slimo daudz biežāk nekā lauku ļaudis.

Situācijas, kad uzdod nervi, iespējamas katram cilvēkam, taču neirozes raksturs un forma atkarīga no daudziem cēloņiem. No vienas puses, neirozes veidošanās atkarīga no cilvēka individuālajām īpatnībām, viņa iedzimtības, spējas pielāgoties ārējiem apstākļiem, izglītības, profesionālās piederības, kultūras, agrāk pārciestām slimībām. No otras puses – no psihiskās traumas rakstura, kas var būt gan pēkšņa notikuma (piemēram, tuva cilvēka nāve), gan ilgstošu situāciju (konflikti darbā vai ģimenē) izraisīta.

Pēdējos gados īpaši populārs kļuvis termins “psihosomatiskā patoloģija”, kas tieši norāda, ka slimība attīstījusies stresa vai depresijas rezultātā. Piemēri tālu nav jāmeklē. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hipertonija, hipotalāma sindroms, menstruālā cikla traucējumi, asinsvadu veģetatīvā distonija – tās ir tikai dažas no kaitēm, kuru pirmcēlonis bijis stress vai depresija.

Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!