Turklāt ikviens ārsts neatkarīgi no specializācijas zina, cik bieži dažādas nopietnas kaites, kas pirmajā mirklī šķiet nekādi nav saistītas ar nerviem, savu pirmo izpausmi demonstrē uz spēcīga psihoemocionālā stresa fona. Piemēram, daudziem cilvēkiem pirmās difūzā toksiskā kākšļa izpausmes parādās pēc dažādu iemeslu izraisītiem spēcīgiem pārdzīvojumiem. Vairāki cits no cita neatkarīgi pētījumi pierādījuši – iekļaujot miokarda infarkta slimnieku ārstēšanas shēmā antidepresantus, gandrīz uz pusi samazinās nāves iestāšanās risks.
Neirozes tiek iedalītas vairākos tipos: histērija, neirastēnija, hipohondrija, psihastēnija un uzmācošo stāvokļu neirozes. Visiem tipiem kopīga parādība ir miega traucējumi (miegainība dienā un bezmiegs naktī), darbspēju samazināšanās, atmiņas pasliktināšanās, izmaiņas sviedru izdalīšanās procesā (lielākoties svīšana pastiprinās, un mainās sviedru smaka), traucēts siekalu izdalīšanās process (vai nu tās izdalās pastiprināti, vai arī bieži ir sausa mute), arteriālā spiediena svārstības un pulsa biežuma izmaiņas, dažādu veidu diskomforta sajūtas iekšējos orgānos utt.
Runājot par neirotisko traucējumu ārstēšanu kopumā, jāteic, arī tai, tāpat kā jebkurai citai saslimšanai, nepieciešama atbilstošas kvalifikācijas pieeja. Nespeciālistam ir grūti saprast, kas īsti ar cilvēku notiek, jo viņš redz tikai aisberga augšējo daļu – simptomus, ber nespēj saskatīt zemūdens daļu – cēloņus kopumā. Sekmīga ārstēšana ir tikai tad, ja diagnoze noteikta pareizi un tai piemeklēta adekvāta terapija.
Izceļami vairāki galvenie ārstēšanas virzieni: miega normalizēšana; darbspēju un tonusa nostiprināšana dienā; sedatīvā (nomierinošā) terapija; veģetatīvo traucējumu novēršana (spiediena, svārstības, pulss, svīšana utt.); līdztekus esošo iekšējo orgānu patoloģijas ārstēšana.
Labākais veids, kā realizēt pirmos trīs punktus, ir metode, kas saucas “šūpoļu iešūpošana”. Tās būtība ir šāda: uz nakti slimniekam dod ārstniecības augu novārījumus, pulverus vai uzlējumus, kam piemīt nomierinoša un miegu rosinoša iedarbība. No rīta – tonizējošu augu, piemēram, citronliānas, arālijas novārījumu. Lietošanu turpina dienu no dienas, līdz slimniekam atjaunojies normālais diennakts ritms, proti, naktī viņš guļ, bet dienā strādā.
Ja slimniekam vērojama depresija, trīs reizes dienā viņam jādzer zāļu tēja, kurai piemīt antidepresīvas īpašības, piemēram, asinszāle. Analoģiski trīs reizes dienā jādzer novārījumi, kas gatavoti no tā sauktajiem psihoveģetatīvajiem augiem un kuri novērš tādus simptomus kā sausu muti, arteriālā spiediena svārstības, normalizē pulsu un menstruālo ciklu (ja traucējumi radušies neirozes dēļ), pazemina sviedru izdalīšanos.
Gadsimtiem ilgi par psihoveģetatīvo augu zelta standartu ne bez pamata tiek uzskatīta beladonna. Kopš seniem laikiem diencefālo traucējumu ārstēšanai cilvēce nav izdomājusi neko labāku par beladonnas preparātiem.
Fitoterapijā neirožu ārstēšanai ir prāvs ārstniecisko augu arsenāls. Piemēram, sedatīvie līdzekļi: sirds mātere, asinssārtā vilkābele, savvaļas piparmētra, ārstniecības baldriāns, parastie apiņi, zilā kāpnīte, purva vaivariņi, ārstniecības amoliņš.
Psihostimulatori: rožainā rodiola, Ķīnas citronliāna, Mandžūrijas arālija, žeņšeņs, ārstniecības dižzirdzene, eleuterokoks. Antidepresanti: salpetrene, divšķautņu asinszāle, leizeja, safrāns. Psihoveģetatīvie: pavasara adonīss, beladonna, cimcifuga, maijpuķīte, melnie graudi.
Ārstēšanos vislabāk veikt atvaļinājuma laikā laukos, meža vai jūras tuvumā.
No uztura jāsvītro stimulatori (šokolāde, kakao, kafija), rafinētie cukuri (cukurs, konfektes, tortes, kūkas), dzīvnieku tauki (trekna gaļa un treknas zivis). Jāierobežo vai labāk jāatsakās pilnībā no stiprajiem spirtotajiem dzērieniem un smēķēšanas.
Atbrīvošanās no neirozes prasa laiku, pacietību un arī pūles. Vēl daži padomi, ko vēlams ņemt vērā un kas vienlaikus ar ārstniecības augu lietošanu palīdzēs pieveikt šo kaiti:
* necentieties norobežoties no tuviem cilvēkiem un visu pārdzīvot vienatnē. Tuvi cilvēki tāpēc arī ir tuvi, lai saprastu un palīdzētu;
* problēmas vieglāk risināt, sadalot tās atsevišķos posmos un virzoties pretī mērķim soli pa solītim;
* necentieties uzreiz padarīt un panākt ļoti daudz;
* sabalansējiet dienas režīmu, lai darbs mītos ar atpūtu;
* centieties izanalizēt domas, kuras ienāk galvā depresijas vai neirozes laikā;
* izanalizējiet arī to, kā pats sevi vērtējat, ko par sevi domājat. Taču pārāk ar to aizrauties nevajag, jo, nespējot sevi novērtēt adekvāti, bet, nododoties pašpārmetumiem, slimība var pastiprināties;
* jo mazāk domāsiet par to, ka esat pazemots, apvainots, nevienam nevajadzīgs, slikts, jo ātrāk slimība atkāpsies;
* pamēģiniet pats precizēt galvenos neirozes rašanās cēloņus;
* nepievērsiet īpašu uzmanību sīkām neveiksmēm un vilšanām.