Meitenīte tramvajā pateica ko tādu, ka māte kaunā nosarka, bet citi pasažieri smējās, vēderus turēdami

– Kā tad zaļā? Tā ir dzeltenā krāsā! Lūk, pienenes, paskaties, tās ir tādā pašā krāsā kā saule. Kādā krāsā ir pienenes?
– Zaļā.

Bet trolejbusa pasažieri plati smaida, klausoties mūsu sarunā.

Vēl kāds uzjautrinošs gadījums no dzīves. “Mana draudzene aukstā ziemas rītā iesēžas tramvajā. Dēlam 4 gadi, satuntuļots kombinezonā, knapi var pakustēties.

Draudzene ieceļ puiku pārpildītā tramvajā pa priekšējām durvīm. Meitene priekšējā sēdvietā dod viņam vietu. Zēns lepni apsēžas. Mamma dusmīgi saka viņam: “Būtu vismaz pateicis meitenei “paldies”, putnubiedēkli!” Puika pagriežas pret meiteni un skaļi paziņo: “Paldies, putnubiedēkli!”

Lūk, ko stāsta kāda māmiņa. “Mans trīsgadīgais dēliņš ļoti apkaunoja mani trolejbusā. Viņš bija paņēmis līdzi savu rotaļu zaķi, ko viņam uzdāvināja tētis. Mājās mums bija vēl viens zaķis, kuru man bērnībā bija uzdāvinājis mans tētis.

Es viņam reiz teicu: “Tavs tētis tev uzdāvināja zaķi, un mans tētis man uzdāvināja zaķi, kad es biju tikpat maziņa kā tu.” Dēls spēlējās ar abiem zaķiem. Un tad kāda večiņa trolejbusā uzslavēja zaķi, ko turēja rokās mans dēls.

Viņš sirmajai māmuļai pastāstīja, ka zaķi viņam uzdāvinājis tētis. Un tad viņš pateica šo: “Man ir vēl viens zaķis, arī tētis uzdāvināja, bet ne šis, cits tētis”.

Pasažieri uz mani līdzjūtīgi paskatījās, es tikai pasmaidīju. Trīsgadnieks ļoti centās noformulēt stāstu par zaķiem un tētiem, bet viņam diez cik labi tas neizdevās.

Lasi vēl: Pikantos kabačus marinēju sinepēs pēc jaunas receptes. Vēl neredzēta recepte, bet nu ļoti garšīgs ēdiens sanāk!

“Mana meita, kad viņai bija divi gadi, kāpņu telpā ieraudzīja velosipēdu un teica: “Kad izaugšu par puiku, arī man nopirks velosipēdu.”
Cerams, ka tevi iepriecināja šie stāstiņi un lika pasmaidīt vai smieties. Ja arī tev ir zināmas bērnu izteicienu “pērles”, laipni lūgts padalīties raksta komentāros!