Ceļojot pa Uzbekistānu, apmetos mazos ģimenes viesu namos, un man bija iespēja mazliet “ielūkoties” ikdienas dzīvē. Vairākas reizes viesojos vienkāršu cilvēku ģimenēs un redzēju, kā tiek dalīti ģimenes pienākumi.
Gandrīz visās ģimenēs atbildīgā ir vīra māte. Viņai nedrīkst nepakļauties, un viņa ir jāklausa it visā. Tas, ko saka vīra māte, ir pareizi. Izvēles nav. Atliek tikai paciest un gaidīt, kad sieva pati kļūs par māti un varēs ieņemt šo vietu. Izrādās tāds apburtais loks.
Otrs pēc nozīmes un autoritātes – vīrs. Viņam ir jāpaklausa, viņam ir jālūdz atļauja, viņš pārvalda naudu un pilnīgi visu sievas dzīvi. Viņš atbild pilnīgi par visu ka notiek mājās.
Tajā pašā laikā sievu joprojām ļoti bieži izvēlas vecāki. Īpaši mazos ciematos. Bet pat Buhārā (salīdzinoši lielā pilsētā, kur ir daudz tūristu) es runāju ar kādu kalēja ģimeni, un viņi teica, ka palīdzēs savam dēlam izvēlēties sievu.
Un, ja viņš kādu atradīs pats, vecākiem būs jāiepazīstas ar izvēlētās sievietes ģimeni (lai zinātu visu izcelsmi) un jāapstiprina kandidatūra. Ja “sejas kontrole” netiks izturēta, kāzu nebūs.
Kāzas Uzbekistānā, starp citu, ir atsevišķs stāsts. Es to kādreiz izstāstīšu, nepalaidiet to garām. Tātad kādai vajadzētu būt ideālai līgavai pēc uzbeku domām?
Bez pretrunām
Sievas galvenais uzdevums ir atbalstīt vīru un likt viņam justies ērti un labi mājās. Un arī dzemdēt bērnus, jo bērni ir statuss.
Daudzās ģimenēs (protams, ne visās) joprojām ir spēcīgas tradīcijas, saskaņā ar kurām sievai jāceļas, kad vīrs ienāk istabā, svētkos jāsēž pie atsevišķa galda, vienatnē.
Lasi vēl: VID steidzas ar informāciju pie latviešiem: ”Šo jūs varat izdarīt tikai līdz 5.aprīlim un ne vēlāk!”
Turklāt man reiz kāds taksometra šoferis stāstīja, ka viņš neļauj sievai sēdēt automašīnā uz priekšējās sēdvietas. Šķiet, ne tāpēc, ka viņš ļoti rūpētos par viņas drošību. Tā vienkārši nav atļauts. Sievietei jāzina sava vieta un tā ir tikai pēc vīra.
Trakākais gan tikai sekos..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
