Kinoloģe skaidro, ka tas, vai suns vēl var pildīt pienākumus dienestā, tiek noteikts dažādos veidos. Tāpat viņa stāsta, ka pret suņiem, kas strādā policijā, protams, ir daudz augstākas prasības nekā pret parastiem mājas mīluļiem.
Monra pēc dienesta beigām nonākusi pašas kinoloģes mājās, un tradicionāli tā arī parasti notiek, ka tieši kinologi ir tie, kas savus četrkājainos kolēģus pēc dienesta beigām vēlas redzēt sev blakus arī viņu vecumdienās. Tomēr, ja kaut kādu iemeslu dēļ kinologs atvaļināto suni nevar uzturēt un paņemt mājās, tad tā kā šie dzīvnieki ir valsts īpašums – viņi tiek izsolīti valsts rīkotā izsolē.
Mornas saimniece stāsta, ka mēnesī 11 gadus vecajai sunītei nepieciešami vairāki simti eiro – aptuveni 180 eiro ir pārtikas izmaksas, bet vēl nepieciešami izdevumi, lai rūpētos par sunītes ves*****bu. Šobrīd visus šos izdevumus no saviem privātajiem līdzekļiem sedz cilvēks, kas šādam sunim ir devis mājas, no valsts puses nekāda atbalsta nav.
Lasi vēl: “Vienīgais, uz ko cerēju, ka suņi aizvedīs pareizajā virzienā…” – latviete Norvēģijas ziemeļos piedzīvo trakas situācijas un paveic ko neiespējamu
Savukārt zirgs Rincento ir 27 gadus vecs un arī ilgus gadus bijis Valsts policijas darbinieks.
Arī ar dienesta zirgiem notiek tāpat kā suņiem – viņus pēc dienesta beigām var iegādāties policijas darbinieks – hipologs, kas ar šo zirgu ir strādājis. Arī pēc dienesta beigām zirga uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus šobrīd nodrošina cilvēks, kas zirgu ir iegādājies, bez valsts atbalsta.
Rincento saimniece gan uzskata, ka būtu tikai normāli, ja valsts vismaz daļēji rūpētos par šiem dzīvniekiem pēc dienesta beigām, jo viņi to ir pelnījuši.
Hipoligi un kinologi emocionāli pieķeras dzīvniekiem, tāpēc arī cenšas rūpēties par viņiem pēc viņu dienesta laika.