Skaidrs ir viens: kaut kas notiek pazemē. Vulkāniskā aktivitāte šeit strauji palielinājās pēc 2023. gada 27. septembra, ko iezīmēja 4,2 magas liela zemestrīce (ļoti spēcīga šajā apgabalā). 2024. gada 20. maijs – visus nobiedēja skaitlis 4.4. Un lūk – atkal lieliski.
Vēl viens supervulkāns iespaidīgi atgādināja par sevi. Protams, Jeloustouna. 23. jūlijā no neliela ģeotermālā ezera izplūda ūdens, dubļu un akmeņu stabs. Augstums – “desmitiem metru”.
Bet tam nav nekāda sakara ar vulkāniskās aktivitātes pieaugumu. Tvaika daudzums pazemes kamerās (magma silda gruntsūdeņus) pārsniedza pieļaujamo daudzumu, un zem spiediena tā pārrāva augsni virs tās. Tas ir kā katlā ar verdošu zupu: pat ja nepagriezīsi uguni, vāks tik un tā veikli noņemsies, pagriežot muguru.
Visiem iepriekšminētajiem meistarklasi sniedza mūsu Bezimjannijas vulkāns Kamčatkā. Izvirdums notika naktī, 25. jūlijā. Gar nogāzēm nolaidās piroklastiskas plūsmas, un pacēlās 12 km augsta pelnu kolonna, kas lidoja 300 km attālumā no notikuma varoņa un traucēja aviācijas lidojumus.
Bezvārda izvirdums notika naktī, tāpēc skaistu fotoattēlu nebūs.
Dažas stundas vēlāk sākās intensīvs pelnu kritums maršrutā, pa kuru sekoja mākonis. Dažviet, piemēram, pie Klešņas kordona, pelni “sarāvās” vairākus centimetrus.
Bet kas ar karstumu notiks? Sola īstu trakumu!
Pēc pētnieku domām, laika posms no 2023. līdz 2027. gadam būs karstākais periods, kāds ir reģistrēts. Vienā no šiem gadiem Zeme uzkarsīs līdz rekordlīmenim. Šādas situācijas iespējamība ir 98%.
Paredzams, ka tuvāko 5 gadu laikā vidējā temperatūra uz Zemes virsmas ar 66% varbūtību pirmo reizi cilvēka pastāvēšanas laikā sasniegs 1,5°C. Šai “apkurei” ir vairāki iemesli: cilvēku rūpnieciskā darbība, siltumnīcefekta gāzes atmosfērā, kas saglabā siltumu, un El Niño dabas parādība.
Uzziņai: El Niño ir anomālija, ko raksturo ūdens virsmas slāņa temperatūras paaugstināšanās Klusā okeāna ekvatoriālā centrālajā un austrumu zonā.
Kas notiks ar pasauli
Eksperti brīdina, ka temperatūras paaugstināšanās atstās nopietnas sekas uz cilvēku veselību visā pasaulē, pārtikas drošību un dzīvnieku dzīvi. Paredzams, ka šajā periodā palielināsies infekciju risks.
Lasi vēl: Jaunākā informācija: Ciklons ”Kirstija” savu izskaņu beigs Sēlijā un Latgalē. Ko var sagaidīt?
Tāpat karstums izraisīs ledāju paātrinātu kušanu un attiecīgi straujāk celsies Pasaules okeāna līmenis. PMO aprēķinājis, ka ledus kušana Arktikā laika posmā no 2023. līdz 2027.gadam būs trīs reizes intensīvāka.
Lielāko daļu Zemes vēstures planēta bija bez polārajām ledus cepurēm. Bet pāreja no ledus pasaules (kā šodien) uz pasauli bez ledus parasti notiek daudz lēnāk. Mēs virzāmies uz bezledus zemeslodi, taču ātrums, ar kādu viss mainās, atgādina ekstrēmākos un postošākos sasilšanas notikumus Zemes tālajā pagātnē
Protams, atgādināsim, ka šīs dienas arī Latvijā plosās ciklons, kurš atnesis daudzām pilsētām milzu nokrišņus, kā rezultātā pilsētas un tās dzīve ir apstājusies uz kādu laiku.