No kādas kaimiņu tantiņas uzzināju par tautas metodēm
Izmēģinājusi dažas no tām, biju pārsteigta, cik vienkārši, ātri un lēti var iztīrīt un atsvaidzināt “putekļu savācējus”. Es neizmēģināju, manuprāt, galējās metodes, apkaisot paklājus ar sāli, kaltētām tējas lapām vai skābētiem kāpostiem (es pat nevaru iedomāties, kāda būs smarža pēc tam!).
Turklāt varētu būt grūti aizslaucīt daļiņas, kas var iestrēgt starp paklāja šķiedrām. Es arī neriskēju pielietot variantu, kas paredzēja izgatavot maisījumu no zāģu skaidām, ziepēm un benzīna. Un kur tad mūsdienās var dabūt tik daudz zāģu skaidu?
Bet ziepju šķīdumu ar ožamā spirta (amonjaka) piedevu atzinu par ļoti efektīvu. Šķīdums ir kārtīgi jāsamaisa un jāsaputo. Iegūtās putas jāuzklāj uz paklāja, virsmu vienmērīgi apstrādājot (nesamitrina, lai notecētu ūdens) un atstājot uz desmit minūtēm.
Pēc tam produkts jānoskalo ar tīru siltu ūdeni, izmantojot suku. Izžuvušais paklājs izskatās tikpat spilgts kā iegādes dienā. Amonjaks arī palīdz novērst smakas, kas ir īpaši svarīgi mājdzīvnieku īpašniekiem. Sodas šķīdumam ir aptuveni tāda pati iedarbība. Bet uz paklāja to vajag turēt ilgāk – apmēram 30 minūtes.
Ir arī citi knifiņi
Mūsdienīgāks padoms ir tīrīšanas laikā apsmidzināt paklājus ar antistatisku līdzekli, lai nepieļautu putekļu pielipšanu. Lai paklāja šķiedras spīdētu, izmanto šķīdumu paklāja virsmas samitrināšanai. Šī metode arī kādreiz var noderēt. Bet pēc tradicionālās dauzīšanas sniegā paklājs kādu laiku iegūst “sala svaigumu”. Man patīk smarža, kādu pēc šādas tīrīšanas iegūst paklājs, bet es neesmu gatava vilkt paklāju pa pagalmu, lai atrastu tīru vietu.
Bet kā tu tīri paklājus? Mani īpaši interesē radikālas un neparastas tautas metodes. Dalies pieredzē komentāros!