Paklāju tīrīšana ir vesela māksla, kurā nereti tiek iesaistīti visi mājsaimniecības locekļi. Daudzi atceras, kā padomju laikā brīvdienās ģimenes locekļi savāca no mājokļa visus paklājus un devās tos tīrīt. Vīrieši nesa smagos ruļļus, sievietes un bērni – slotas un paklāju dauzāmos.
Tīrīšanas metode ļoti atšķīrās atkarībā no dzīvesvietas un sezonas. Kāds devās uz dīķi, mazgāja paklājus un pēc tam žāvēja tos saulē. Daži vienkārši izdauzīja putekļus, pārmetot paklāju pāri šķērskokam, bet citi ziemā apvienoja izdauzīšanu ar mitro tīrīšanu sniegā.
Bet es paklājus neizdauzu
Man nav neviena, kas man palīdzētu šajā jautājumā, un es negrasos stiept milzīgos paklājus. Manā dzīvoklī grīdas teju pilnībā ir izklātas ar paklājiem. Priekšnams, trīs istabas – vai vari iedomāties apjomus?
Es pat neuzskaitu sīkumus, piemēram, paklājiņus balkonā. Tas viss būtu jānes ārā uz pleca vai piespiežot sev klāt. Rezultāts būtu nogurums, muskuļu sāpes un netīras drēbes. Ņemiet vērā, ka tīrīšanas process (ilgs un grūts) vēl tikai priekšā, bet viss vēl jāatnes mājās un jānoliek savās vietās.
Tomēr es nevēlos elpot putekļus. Un mamma, atnākot ciemos, nemitīgi skandina, ka esmu slinka nevīža. Man bija jāmeklē man piemērota paklāju tīrīšanas iespēja. Sākumā apsvēru iespēju izmantot pašapkalpošanās automazgātavas. Bet šis variants man nederēja – tas ir lēts, ātrs, taču arī šajā gadījumā paklāju kalns man ir kaut kur jānes. Turklāt paiet ilgs laiks līdz slapjais paklājs izžūst.
Tad sāku izmantot ķīmisko tīrīšanu mājās. Izņemot izmaksas, es neredzēju šīs iespējas negatīvās puses. Pēc tam pati sāku tīrīt paklājus, izmantojot iegādātos produktus. To iedarbība bija dažāda, pat reklamētais “Vanish” ne vienmēr tika galā ar traipiem. Turklāt dažreiz bija grūti notīrīt ziepju putas.
Ir arī citi knifiņi – lasi tālāk