Liepiņi plānoja Lietuvā, Klaipēdā svinēt savu desmito gadadienu kā pāris. Tuvojās izbraukšanas datums, un uztraukums pieauga. Nē, 40 gadus vecais Sandis bija mierīgs, bet viņa sieva – 38 gadus vecā Inna bija satraukusies.
Pirmkārt, viņa uz trim nedēļām bija atstājusi savu dēlu – deviņgadīgo Danielu pie savas vīramātes. Inna uzticējās savai vedeklai – Margaritai un viņas trešajam vīram – Stepanam. Māte bija nopietns cilvēks, stingri noteikumi. Viņa savu ģimeni turēja stingrākā apgādībā.
Stepans bez ierunām paklausīja sievai. Un, ja Margarita varēja viegli tikt galā ar 62 gadus vecu vīrieti, tad viņa varēja tikt galā ar deviņgadīgu bērnu.
– Neuztraucies, meita, ej uz jūru. Atpūties, par neko nedomā. Atpūties. Un mēs ar Danielu un Stepanu atpūtīsimies vasarnīcā, – sacīja vīramāte, kas dienu pirms aizbraukšanas ieradās pie dēla un vedeklas.
– Tev ir viegli teikt: nesatraucies, bet es nevaru nomierināties. Vai Danielam nebūs garlaicīgi? Galu galā viņš nekad nav bijis bez mammas tik ilgu laiku. Un vispār.
– Ko – vispār? – Margarita bija sašutusi: “Nav vajadzības audzināt mammas zēnu. Lai viņš pierod bez mammas svārkiem. Viņam vēl dzīvē daudz pašam būs jādara, un dzīvē visur nebūs mamma klāt – viņa paņēma maisus ar krājumiem, ko bija atnesusi līdzi un aiznesa tos uz virtuvi.
Nākamajā dienā laulātie devās atvaļinājumā pie jūras.
Latviju satricina ļoti skumja ziņa! Mūžībā devies Latvijā ļoti populārs sportists
Stundu pēc došanās no mājām Inna jau zvanīja Margaritai:
– Kā Daniels, ēda? Neļauj viņam pagalmā novilkt kreklu, citādi viņam nodegs pleci. Nē, Danielam negaršo biešu zupa. Es labāk gribētu vistas buljona zupu. Pārliecinies, ka tā nav taukaina. Labi. Paldies. Es piezvanīšu vēlreiz.
Margarita pasmaidīja un izslēdza tālruni. Inna bija apmierināta. Līdz šim viss ritēja pēc plāna. Sandis tajā pašā laikā paskatījās uz sievu un atvilka elpu. Viņš negribēja nevienam sabojāt garastāvokli, taču nevarēja klusēt:
– Mamma saka pareizi: ļoti daudz tu auklējies ar mazo. Tu klabini ap viņu bez apstājas. “Viņam degs pleci, viņam nepatīk biešu zupa, viņam nepatīk trekna zupa”. Kad mēs ar brāli bijām mazi, kad mamma bija darbā, mēs nogrieza maizi un likām to ūdenī, pēc tam pārkaisījām ar cukuru, un tas bija labākais ēdiens, ko varējām atrast. Un nekas, mēs izaugām ne sliktāki par citiem.
– Sandi, Daniels ir mans dēls. Viņš vēl ir jauns, viņam ir tikai deviņi gadi. Ko tu domā? Tu un tava mamma esat vienādi. Dīvainīši…. Tagad man ir jāuztraucas par visu atvaļinājumu, lai mana sievasmāte nedotu manam dēlam ēst sliktas lietas un manām šķirnes rozēm netaisītu problēmas…. Viņa vienmēr kaut ko izdomā.
– Tātad vajadzēja uzaicināt savu mammu, ja mana mamma nav piemērota, bet paskaties!” – Sandis bija sašutis.
– Mana mamma ir ekskursijā ar saviem studentiem. Tu to zini un tīšām to saki! – dusmojās sieva.
– Nu jā, tava mamma ir turnejā, tētis meditē Tibetā, bet mana mamma pienācīgi nerūpējas par savu mazdēlu un puķu dobēm. Un viņa pat zupu nevar pagatavot. Ko mēs darām? – ar sarkasmu balsī sacīja Sandis.
Latvijā šis konkrētais iedzīvotāju pabalsts tiks palielināts līdz pat 600 Eiro! Ir zināms kam!
– Es neteicu, ka viņa neprot vārīt zupu un nepieskata Danielu. Vienkārši viņa vienmēr visu dara pa savam.
Nākamo pusstundu pāris brauca klusēdami, bet tad viņi samierinājās un vienojās, ka Margaritai nezvanīs, kamēr viņa pati nezvanīs. Liepiņi nolēma, ka kopīgas brīvdienas neizdosies, ja viņi pastāvīgi kontrolēs, kas notiek mājās.
Galu galā, ja Margaritai būtu vajadzīga palīdzība, padoms vai mājieni, viņa pati piezvanītu.
***
Atvaļinājums noritēja lieliski. Māte neļāva vedeklai pārāk uztraukties, tāpēc katru vakaru sūtīja Innai īsziņu: “Mājās viss ir kārtībā. Daniels vēl nav paspējis viņai pietrūkt. Viņš kopā ar vectēvu iet makšķerēt, bet vakarā visi kopā pastaigājas pa birzi. Skūpsti. Apskāvieni.”
Lasi vēl: Ja Tu esi vienš no šiem zvaigžņu zīmju pārstāvjiem, tad 2024. gada vasaras sākumā, Tev būs grūti: kam jābūt gatavam
Innai pat kļuva kauns, ka viņa tik ļoti centās kontrolēt savu vīramāti. Kāpēc? Margarita viena audzināja divus dēlus. Kad Sanda un Denisa tēvs pameta ģimeni, zēniem bija 6 un 8 gadi. Un nekas, viņu māte tika galā bez palīgiem.
Margarita savulaik daudzus gadus strādāja VEF rūpnīcā. Viņas amatu sauca par preču operatori. Tas bija atbildīgs un ļoti grūts darbs, viņai bija jāstrādā maiņās. Bez tam Margarita strādāja dārzeņu dārzā, zemes gabalā, ko viņa saņēma no VEF.
Pagrabs vienmēr bija pilns ar krājumiem ziemai: dārzeņi, konservi, izstrādājumi. Kartupeļi bija glīti sakrauti kaudzēs. Augļu kastes bija pārklātas ar salmiem un rūpīgi ietītas maisos. Kāposti ietīti papīrā un piekārti pie dakšiņām. Un burkānus sieviete apbēra ar sausām smiltīm vai zāģu skaidām.
Saimniecei vienmēr visā bija kārtība, un dārzeņu dārzā katrs zemes gabaliņš tika izmantots tam paredzētajam mērķim. Pat celiņi bija ļoti šauri, lai dārzeņu dārzam “nenogrābtu” zemi.
Tāpēc, kad Margarita pirmo reizi ieraudzīja savas vedeklas un dēla dārzu, viņai sažņaudzās s**ds:
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk