Šodien mēs tev izskaidrosim, vai kartupeļu aprušināšana vienmēr ir izdevīga un kā to veikt pareizi.
Pat populārākajos kartupeļu audzēšanas reģionos vismaz pusē gadījumu vai pat biežāk sastopami nepareizi aprušināti kartupeļi. Proti, saimnieki iztērējuši savus spēkus vai naudu algotiem strādniekiem, bet tie nav izdarījuši neko vai pat padarījuši visu vēl sliktāku.
Vispirms izpētīsim, kas ir kartupeļu rušināšana, kāpēc tā ir nepieciešama un kādas sekas var rasties, ja kartupeļi netiek aprušināti.
Lasi arī: Kā sacept zivis bez smakas, liekajiem taukiem un netīrumiem – zvejnieku triki un metodes
Kā nedrīkst rušināt kartupeļus – izplatīta kļūda
Rušināšanas procesā zeme tiek savākta no vagām un nonāk līdz auga stublāju pamatnei. Virsmas laukums kartupeļu laukā pēc aprušināšanas palielinās 2-3 reizes – tādējādi šis nepieciešamais agrotehniskais paņēmiens būtiski palielina augsnes mitrumu.
Vagu formai pēc aprušināšanas, skatoties griezumā, jābūt pietuvinātai kvadrātam – tā nekādā gadījumā nedrīkst būt konusveidīga, kas pietuvināta trapecei. Otrajā gadījumā pie stumbra pamatnes paliek pārāk maz augsnes. Šaurās vagas augšdaļa ne tikai sāk intensīvi žūt, bet arī tās biezums nav pietiekams, lai panāktu galveno aprušināšanas mērķi..
Bet mērķis ir ne tikai kartupeļus apbērt ar zemi, lai tie nekļūtu zaļi (lai gan tas arī ir svarīgs faktors). Galvenais ieguvums no aprušināšanas ir panākt, lai tupenīši zemē izveidotu pēc iespējas vairāk sānu dzinumu, kurus sauc par stoloniem un uz kuriem veidojas kartupeļu bumbuļi.
Ja vagas augšdaļa ir šaura, tā ātri izžūst, un kartupeļi nesāk dzīt stolonus sacietējušā zemē.
Ir svarīgi ņemt vērā trīs nosacījumus, kas nepieciešami kartupeļu aprušināšanai:
Irdena augsne ir nosacījums numur viens, bez tās nekas neizdosies. Pavasarī augsnei jābūt labi uzirdinātai, lai tā nepaspētu iegūt cietu garozu. Veicot aprušināšanu, vagas nekādā gadījumā nedrīkst aizpildīt ar zemes kumšķiem, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs ražu, ja savlaicīgi neuzlīs lietus. Ja zeme ir izžuvusi, pārklājusies ar garozu, vagas ir jāuzirdina divas reizes, lai zemi sadalītu mazākos gabaliņos.
Jānogaida pietiekami ilgi, lai izveidotos asni jeb stoloni un uz tiem nogatavotos bumbuļi.
Svarīgi: agrajām kartupeļu šķirnēm, piemēram, tām, kas nogatavojas 40 dienās, aprušināšanu neizmanto. Šāds kartupelis aug ļoti ātri un dod ražu, un no tā, ka tas būs pārklāts ar zemi, nebūs lielas jēgas. Pat tad, ja kartupelis izdzīs stolonus, uz tiem izveidosies tikai daudzi maziņi bumbuļi.
Tiem nebūs laika izaugt līdz normālam izmēram, tāpēc šādi kartupeļi derēs tikai cūku barošanai. Bet kas notiks, ja kartupeļus neaprušināsiet ilgākai nogatavināšanai? Augsne izžūs, kartupeļi neveidos dzinumus un raža būs mazāka.
Ļoti svarīgi ir pareizi uzbērt zemi vagas augšpusē – tā jāuzber to līdz pat kātiem. Kāti neļaus stoloniem nokļūt augsnē caur 5 centimetru bedrīti. Tāpēc kartupeļu asniem pēc pirmās aprušināšanas nevajadzētu nākt ārā nevis no padziļinājuma vagas augšpusē, bet gan no zemes, kas bagātīgi uzbērta apkārt kartupeļu lakstiem.
Vai var aprušināt kartupeļus tūlīt pēc iestādīšanas?
Tūlīt pēc iestādīšanas aprušināšana nav nepieciešama, jo augam nāksies izlauzties cauri daudz biezākai augsnes kārtai. Pirmo aprušināšanu jāveic pēc asnu parādīšanās, otro – pēc apmēram divām līdz trim nedēļām pirms lakstu ziedēšanas. Ja kartupeļu laksti nenotur savu formu vai bumbuļi parādās no zemes, aprušināt var gan trešo, gan ceturto reizi.
Padziļinājumam starp vagām nevajadzētu būt ļoti dziļam, bet pašām vagām jābūt platām, lai augšdaļa neizžūtu. Šauru augstu vagu uzirdināšana ja arī nekaitēs, tad labumu arī nesniegs.
Dārzniekus iesācējus interesē arī tas, vai var stādīt kartupeļus ar asniem. Šī metode ir nepieciešama, lai aizsargātu agrīnos stādījumus no pavasara salnām. Tūlīt pēc uzdīgšanas stādu galotnes apberam ar zemi, ja aukstais laiks turpinās, procedūru var atkārtot vairākas reizes.