Daudzi vasarnieki ir pārliecināti, ka ierīkojot videokameru pie savas mājiņas, viņi būs pasargāti no zagļiem, kas nereti uzdarbojas laikā, kad īpašnieki dzīvo pilsētā. Tomēr šis stāsts liecina, ka šī it kā vērtīgā tehnoloģija ļaunprāšus ne tikai atbaida, bet gan reizēm pavisam savādi tas notiek.
Sākumā pastāstīšu anekdoti par šo tēmu:
Vasarnieks pēc garās ziemas ierodas no pilsētas un atklāj, ka visa viņa malka pie pirts ir pazudusi. Pienāk pie kaimiņienes:
– Milda, vai tu neredzēji, kas nozaga malku pie manas pirts?
– Pie tavas pirts? Nē, neredzēju! Bet tava malka nekur neder! Tā ir mitra, kūp un nedeg. Bet tavam kaimiņam pāri ielai ir riktīgi laba malka! Žēl, ka tik maz..
– Tātad tu neko neredzēji?
Ak, malka nebūt nav tā vērtīgākā lieta, kas saimnieka prombūtnē var pēkšņi pazust no mājas un pagalma. Un, godīgi sakot, kad malka bieži pazūd, ir ļoti viegli atšifēt tās zagļus. Tautas viltībiņa šajā ziņā darbojas par visiem 100%: pagalē var ievietot pulvera lādiņu vai pāris patronas. Zagļa mēģinājumu piesavināties svešu malku dzirdēs viss ciems vai vasarnīcu koopertīvs.
Lai gan mans labs draugs, pēc profesijas dzelzceļnieks, rīkojās izsmalcinātāk. Vidējā pagalē, kuru nebija plānots sacirst, viņš ielika no dzelzceļa remontētājiem aizgūtu aluminotermīta un aizdedzes maisījumu. Nekādu sprādzienu, nekādu lidojumu kosmosā, bet krāsns apakšējā puse pēkšņi kļuva tik karsta, ka, par pārsteigumu kaimiņam, tā kļuva šķidra un ieplūda zemē tieši pa grīdām.
Līs kā no spaiņa: Meteorologs prognozē mainīgus laikapstākļus šai vasarai un gaidāms kas neparasts
Kaimiņiene, viņa sieva, ilgi lamājās par to, cik mūsdienās dārgas ir krāsnis un cik to kvalitāte ir slikta, taču malkas zādzības, kas bija problēma gandrīz trīs gadus, izbeidzās.
Taču šodienas stāsta sākums ir prozaiskāks. Man pagājušajā gadā piezvanīja no “Lattelecom” biroja ar priekšlikumu ierīkot videonovērošanas kameras manā lauku mājā. Sacīja, ja uzmanīsiet kaimiņus, zādzību nebūs. Uz to viņi saņēma manu atbildi:
– Nevēlos uzmanīt kaimiņus; man nav zādzību. Attiecības ar kaimiņiem man ir vienkārši izcilas! Es viņiem uzticos. Ja viņiem kaut ko vajadzēs, viņi paši atnāks un paprasīs.
Nomierinājās uz 2 nedēļām. Tad zvans atskanēja vēlreiz:
– Vai jūs vēlētos ierīkot kameru? Pusei ciemata tās jau piegādātas, zādzības izbeigušās!
Un tad es neizturēju un iebrēcos:
Lasi vēl: Ir saņemta jauna informācija, un tā ir biedējoša: sinoptiķi stāsta, kam jāgatavojas
– Vai jūs zināt, ka jūsu kameras tikai pasliktina situāciju? Un patiesībā tās nemaz nepalīdz, tieši otrādi, zagļi domā, ka mājās glabājas kaut kas vērtīgs, ja reiz kameras ir uzstādītas.
– Kā tā?
– Lūk, tā!
Nācās man izstāstīt stāstu, ko tu šodien lasīsi. Mani labi paziņas nopirka māju ciematā. Parasts ciems, 20 kilometrus no mana ciema. Skaista upe, dīķis, dambis, ogas, sēnes, sauļošanās, ērces, govis, kūtsmēsli, olas – kopumā visi lauku labumi pilnā repertuārā.
Sākumā viss bija labi. Bet tad mani paziņas sāka pamanīt, ka bērza malka pamazām pazūd, lai gan nelielos apmēros. Tad puse elektrodu no paciņas kūtī “iztvaiko”, bet labas konstrukcijas skrūves no kastes arī izgaist bez miņas.
Atcerieties, kā teica klasiķis: “kāds sāka staigāt pa lauku un kviešus plūkt.” Ak, mūsu apstākļos šis kāds var nemitīgi klīst pa tavu īpašumu un piesavināties ne tikai kviešus. Kā saka, pa kluso kaut ko paņēma, aizgāja un paziņoja, ka atradis . Protams, par šādiem jociņiem gribas šo kādu sagrābt un sadot pa purnu.
Kļuva skaidrs, ka pagalms dzīvo savu dzīvi.
Mēģinājumi pieķert zagļus bija nesekmīgi. Mājas īpašnieki sēdēja kā partizāni un izlikās, ka ir aizbraukuši, bet tam pēkšņi ieradās. Viņi uzstādīja kameru, bet naktī tā kļuva “akla”, pat ēnas nebija redzamas, tāpēc tika nolemts ierīkot videonovērošanu.
Atbrauca uzstādītāji un visa ciemata priekšā izstiepa kabeļus, novietoja pa mājas perimetru kameras, ievietoja glabāšanas ierīcē, lai kustību varētu ierakstīt, un devās prom, saņemot grūti nopelnīto naudu.
Toties visas mājas pieejas bija skaidri redzamas pat naktī. Netālu, bet tuvāk kamerām jebkura kustība uzreiz parādījās visā savā krāšņumā.
Kaimiņi, protams, skatījās šķībi – no sērijas, kāpēc gan tu uzstādīji kameras? Bet tad viņi atmeta ar roku, sakot, jūsu lietas un problēmas, risiniet tās kā vēlaties.
Stāsta turpinājums nākošajā lapā