Lai gan pilnvērtīgi viesuļvētras un tornado Austrumeiropā ir maz ticami, klimata pārmaiņas uz visiem laikiem atstās mums “ārkārtējus laikapstākļus”.
Globālo klimata pārmaiņu dēļ nokrišņi kļūs stiprāki un sausums kļūs biežāks un intensīvāks. Par to austrumeiropiešus brīdināja ārzemju Meteo centra vadītājs Šuvalovs.
“Ekstrēmi laikapstākļi ir ar mums uz visiem laikiem. Vasarā var būt mega dušas, sausums un citas lietas. Ziemā ir stiprs sals un stiprs aukstums. Viss ekstrēmo laikapstākļu klāsts laika gaitā tikai kļūs biežāks, jo notiks globālās klimata pārmaiņas,” sacīja Šuvalovs.
Neskatoties uz to, ka šogad Austrumeiropā bija mega lietusgāzes, tās nepārspēja nokrišņu daudzuma rekordu. Vasarā nolijuši aptuveni 180-185 mm nokrišņu, savukārt 2013. gada septembrī bija vairāk nekā 200 mm. Šuvalovs uzsvēra, ka nopietnākās pārmaiņas vēl tikai priekšā.
Šuvalovs skaidroja, ka Austrumeiropas reģionā redzētie “tornado” patiesībā nav īsti viesuļvētras. Viņaprāt, tās bijušas vienkārši spēcīgas vēja brāzmas, nevis viesuļvētrām raksturīgās rotējošās gaisa kolonnas. Viņš arī skaidroja masveida koku salūšanas iemeslus.
“Vēja brāzmas sasniedza 25 m/s, un, ņemot vērā, ka augsne bija nokrišņu piesātināta un saknes to slikti turēja, vēja brāzmas izraisīja ļoti spēcīgu koku kritienu. Nogāzās simtiem koku, sabojājot simtiem automašīnu,” atzīmēja eksperts.
Kā atzīmēja Šuvalovs, neskatoties uz notikušā nopietnību, ja tas būtu bijis pilnvērtīgs viesuļvētra, rezultāti varētu būt vēl postošāki un traģiskāki.
“Kanzasa mums nedraud – tur ir pavisam cits temperatūras režīms un viesuļvētru aleja. Taču globālās klimata pārmaiņas – ne tikai globālā sasilšana, bet arī izmaiņas atmosfēras cirkulācijā – nozīmē, ka ārkārtēji laikapstākļi notiks arvien biežāk.
Es nedomāju, ka tā būs eksponenciāla izaugsme. Tā drīzāk būs plakana, nedaudz kāpjoša līkne. Bet tas notiks,” uz jautājumu par šādu dabas stihiju pieaugumu atbildēja Šuvalovs.
Lielākā daļa zinātnieku piekrīt, ka klimata pārmaiņas izraisa cilvēka darbība. Tāpēc viņi dara visu iespējamo, lai samazinātu antropogēno ietekmi uz klimatu, galvenokārt samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.